23. decembris ir diena, kad mistiski notikumi apvij tagad pasaulslaveno mākslinieku no Nīderlandes Vinsentu van Gogu, kurš slavenākos darbus radījis tieši sava mūža pēdējos divos gados. Bet 1888. gada Ziemassvētku priekšvakarā van Gogs esot nogriezis ausi un uzdāvinājis to kādai prostitūtai.

Van Gogs savu kreiso ausi nogrieza 1888. gada Ziemassvētku priekšvakarā. Kopš tā laika ir radušās vairākas versijas par to, kāpēc viņš to izdarīja, bet vienas pavisam skaidras nav.

Prese par notikušo vēstīja vien 1888. gada 26. decembrī – tātad trīs dienas pēc auss nogriešanas incidenta – par to bija uzrakstīts Parīzes laikrakstā „Le Petit Journal”. Tur bija publicēta speciālkorespondenta telegramma ar sekojošiem vārdiem: „Vakar vakarā kāds gleznotājs no Holandes vārdā Vinsents, pēc tam, kad bija nogriezis sev ausi ar bārdas nazi, aizgāja uz publisko namu, piezvanīja pie durvīm un durvis atvērušajam cilvēkam iedeva savu ausi ievīstītu papīrā, sakot: „Ņemiet, tas var noderēt!” Tad viņš devās prom. Meklējot šo personu, policija to atrada guļam savās mājās. Ļoti nopietnais stāvoklis noteica nepieciešamību pārvest viņu uz slimnīcu.”

Šī telegramma pēc van Goga daiļrades pētnieka Martina Beilija domām satur virkni vērtīgas informācijas: un visupirms tā apstiprina versiju,  ka mākslinieks izmantojis bārdas nazi, un tas apgāž minējumus, ka van Goga ausi strīda laikā ar rapieri nogriezis viņa draugs – gleznotājs Pols Gogēns. Šādu hipotēzi savulaik bija izvirzījuši Hamburgas universitātes profesori Hanss Kaufmans un Rita Vildegansa. Pēc viņu domām, tonakt abi draugi sastrīdējušies, un Gogēns, būdams labs paukotājs, saniknoto holandieti nomierinājis, nocērtot viņam auss gabaliņu. Pēc notikušā Gogēns rapieri izmetis Ronā, un to neviens līdz šim nav atradis.

Vēlāk Gogēns sniedza liecības policijā, tajās apstiprinot savu notikušā versiju. Savukārt van Gogs par incidentu tā arī nevienam neko nestāstīja. Zinātieki uzskata, ka van Gogs nevēlējās sniegt liecības pret savu draugu, sargājot Gogēnu no cietuma, tāpat pētnieki ir pārliecināti, ka vainas apziņas dēļ Gogēns ar savu draugu pēc tam vairs netikās, bet slavenās van Goga gleznas „Saulespuķes” savu versiju Gogēns 1901. gadā uzgleznojis mirušā drauga piemiņa.

Tikmēr mākslinieka Vinsenta van Goga daiļrades interprets Martins Beilijs paliek pie sava, ka mākslinieks nepazaudēja auss ļipiņu kautiņa vai trakuma lēkmes rezultātā. Neatlaidīgi meklējot iemeslu, kas varētu būt pamudinājis van Gogu nogriezt ausi, pētnieks nonācis pie atklājuma, ka gleznotājs nogrieza sev ausi pēc tam, kad uzzināja par sava brāļa Teo precēšanos.  1888. gada 21. decembrī, īsi pirms incidenta, van Goga māte saņēmusi vēstuli no Teo, kurā tas lūdzis atļauju noslēgt laulību ar savu iecerēto. Vincents visticamāk bija  nākošais, kurš uzzinājis par gaidāmajām kāzām.

1888. gada 23. decembrī Vincents van Gog saņēma naudu, kuru Teo atsūtīja no Parīzes. Iespējams, kopā ar naudu viņš saņēma arī ziņu par gaidāmo notikumu un izmisumā par to gleznotājs nogrieza sev auss ļipiņu. Teo atbrauca pie viņa no Parīzes jau nākošajā dienu. Pēc tikšanās viņš vēstulē savai līgavai Johannai uzrakstīja, ka Vincents zina par viņu plānu noslēgt laulībiem.

„Kad es vaicāju, vai viņš piekrīt mūsu nodomiem, Vincents atbildēja, ka precībām nav jākļūst par dzīves galveno mērķi,” rakstīja brālis.

Van Gogs pēc auss ļipiņas nogriešanas atradās slimnīcā, pēc tam viņš ilgu laiku pavadīja garīgi slimu cilvēku patversmē, bet pusotru gadu pēc šī notikuma, saasinoties depresijai, iešāva sev krūtīs ar revolveri. Pēc divām dienām Van Gogs mira, bet viņa brālis pasauli atstāja pēc sešiem mēnešiem.