1806. gada 23. septembrī no apmēram divus ar pusi gadus ilgā ceļojuma pa neizpētītām zemēm Misūri un Kolumbijas upju baseinā tagadējo Savienot Valstu ziemeļrietumos atgriezās Merivezera Luisa un Viljama Klārka vadītā izpētes ekspedīcija. Prezidenta Tomasa Džefersona iniciētajai ekspedīcijai bija noteicoša loma šo teritoriju tālākajā apgūšanā un arī nonākšanā Savienoto Valstu pakļautībā.

1803. gada aprīlī Parīzē tika parakstīta vienošanās starp toreizējo Francijas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm par franču Ziemeļamerikas koloniālo valdījumu, t.s. Luiziānas teritorijas, pārdošanu amerikāņiem. Pirkuma summa – 15 miljoni dolāru – bija, no šodienas viedokļa raugoties, smieklīgi maza, ja ievēro, ka runa ir par milzīgām platībām, kas aptver septiņus štatus un lielāku vai mazāku daļu no vēl astoņiem štatiem Savienoto Valstu vidienē. Taču jāņem vērā arī, ka Parīzei tobrīd šo teritoriju lielākā daļa piederēja tikai nomināli, un tur dzīvojošās indiāņu ciltis bija saskārušās ar frančiem vienīgi ceļojošo zvērādu iepircēju personā. Tā nu Savienotās Valstis 1803. gadā teju dubultoja savu teritoriju, izplešoties uz rietumiem līdz Klinšu kalnu grēdai, kā arī ieguva iespēju vēl tālākai ekspansijai ziemeļrietumu virzienā, sasniedzot Klusā okeāna piekrasti.

Šai ziņā amerikāņiem gan bija konkurenti, jo līdzīgi ekspansijas plāni šai virzienā bija gan britiem, gan spāņiem. Savienoto Valstu prezidents Tomass Džefersons saprata, ka šai ziņā laiku zaudēt nedrīkst, un vērsās Kongresā ar pieprasījumu ekspedīcijas finansējumam. Prezidenta tiešā pārraudzībā tika nokomplektēts Izpētes korpuss – armijas vienība piecu apakšvirsnieku un 30 kareivju sastāvā. Par tās komandieri kļuva Džefersona privātsekretārs, atvaļinātais kapteinis Merivezers Luiss, kurš kā vietnieku pieaicināja savu draugu un dienesta biedru, atvaļināto leitnantu Viljamu Klārku. Kopā ar vēl dažiem brīvprātīgajiem ekspedīcijas dalībnieku skaits sasniedza 45 cilvēkus.

Izpētes korpuss devās ceļā no Kempvudas tagadējā Ilinoisas štatā 1804. gada 14. maijā, laivojot augšup pa Misūri upi. Priekšstata par reģiona ģeogrāfiju eiropiešiem praktiski nebija, tāpēc sākotnēji tika cerēts no Misūri augšteces sasniegt Kolumbijas upes augšteci, un tālāk doties pa to lejup līdz ietekai Klusajā okeānā, kuru desmitgadi iepriekš bija atklājis amerikāņu jūrasbraucējs Roberts Grejs. Luiss un Klārks nezināja, ka Misūri un Kolumbijas baseinus šķir Klinšu kalnu grēda, kuru var šķērsot tikai kājām vai zirga mugurā. Te izšķirošas izrādījās attiecības ar indiāņiem, kuru labvēlību ceļotāji ieguva ar laikus sagatavotām dāvanām cilšu vadoņiem. Indiāņi jau pazina britu un franču zvērādu uzpircējus, tāpēc pret baltajiem bija visumā labvēlīgi noskaņoti.

Ekspedīcijas pirmajā ziemošanas vietā mandanu cilts zemēs tagadējā Ziemeļdakotā tai pievienojās Kanādā dzimušais franču tirgotājs Tusēns Šarbonē un viņa divas indiāņu sievas, jaunākā no kurām, Sakagaveja, ceļoja kopā ar savu nesen piedzimušo dēlu. Šī jaunā indiāniete uzņēmās tulkotājas un sarunvedējas lomu, īpaši sekmīgi iedibinot uzticības attiecības ar iedzimtajiem, kuri parādīja eiropiešiem ceļu pāri Klinšu kalniem, kuru paši izmantoja tirdzniecības sakariem. Ekspedīcijai izdevās izvairīties no nopietnām sadursmēm ar indiāņiem, izņemot gadījumu jau atceļā, kad kareivji nošāva divus melno pēdu cilts piederīgos, kuri mēģināja nozagt ekspedīcijas zirgus. Vienīgais bojāgājušais ekspedīcijas gaitā bija seržants Čārlzs Floids, kurš mira, domājams, no aklās zarnas iekaisuma. 1805. gada novembrī ekspedīcija sasniedza Kolumbijas ieteku Klusajā okeāna, un šeit, upes lejtecē, pārlaida savu otro ziemu.

No činūku cilts indiāņiem uzzinājis par regulāriem zvērādu iepircēju kuģu apmeklējumiem, kapteinis Luiss atstāja šeit vēstuli, kas tiešām nonāca pie amerikāņu kapteiņa Semjuela Hilla un caur Guandžou Ķīnā sasniedza Vašingtonu, vēl pirms ekspedīcija bija atgriezusies no sava ceļojuma. 1806. gada aprīlī devušies atceļā, pētnieki pēc divus ar pusi gadus ilgušā ceļojuma atgriezās Sentluisā pie Misisipi 1806. gada 23. septembrī, pārveduši daudz vērtīgu ziņu par teritorijām rietumos un pieteikuši Savienoto Valstu pretenzijas uz šīm zemēm.