Šodien plašāk paskatīsimies uz notikumu, kas paveikts 1960.gada 23.janvārī, kad ASV jūras kara flotes leitnantam Donam Volšam un  pētniekam Žakam Pikārām izdevās nolaisties Marianas dziļvagā, kas tiek uzskatīta par uz zemes dziļāko vietu okeānos.

Marianas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā un ir uz zemes dziļākā vieta okeānos. Tās dziļums var sasniegt par 11 kilometru atzīmi, par ko pārliecinājās ASV Jūras kara flotes leitnants Dons Volšs un inženieris Žaks Pikārs, kuri ar batiskafu „Trieste” sasniedza dziļvagas dibenu. Un notika tas 1960.gada 23.janvārī. Mērierīce rādīja 11 512 metru atzīmi.

Salīdzinājumam – pasaules augstākā vieta, Everests, ir 8,8 kilometru augsts.

Protams, lielā spiediena un tehnikas īpatnību dēļ, abi pētnieki dziļumā neuzturējās ilgi – viņi tur pavadīja aptuveni 20 minūtes. Taču pati nolaišanās ilga gandrīz piecas stundas, bet pacelšanās – trīs stundas.

Dziļvaga meklējama starp Japānu, Filipīnām un Guamu, Klusā okeāna ziemeļrietumos. Savu nosaukumu tā ir guvusi no Marianas salām, kas ir mazas salas un atrodas dziļvagas tuvumā, nedaudz uz dienvidaustrumiem no tās.

Pirmās apstiprinātās ziņas par Marianas dziļvagas esību tika iegūtas 1875. gadā, kad britu trīsmastu burinieks "Challenger" veica pirmos sistemātiskos Klusā okeāna dziļuma mērījumus. Šie mērījumi rādīja, ka Marianas dziļvagas dziļums varētu būt ap 8 - 8,5 kilometriem. Marianas dziļvagā dzīvo dažādi organismi, kas nav sastopami citviet pasaulē.

Precīzāku dziļvagas dziļumu izdevās izmērīt ar japāņu zondi “Kaiko”, kas sasniedza ieplakas dibenu 1995. gada 24. martā. Toreiz fiksētais dziļums bija 10911 m, kas arī mūsdienās tiek uzskatīts par patieso dziļvagas dziļumu.

2012.gada martā dziļvagā nolaidās, Holivudas filmas “Titāniks” režisors Džeimss Kamerons, kurš izmantoja batiskafu “Deepsea Challenger”. Kamerons kļuva par pirmo cilvēku, kurš vienatnē sasniedzis pasaules okeānu dziļāko vietu. Salīdzinājumā, ja pirmie vīri 1960.gadā dziļvagā pavadīja vien 20 minūšu, tad Kamerons dzelmē darbojās aptuveni sešas stundas, vācot paraugus zinātniskiem pētījumiem, fotografējot un filmējot.

Pašam Kameronam šķita, ka Marianas dziļvagā dzīvības nav un ka tā atgādina Mēness virsmu, turpretim pētnieki, kuri izvērtēja misijas laikā iegūtos materiālus, ātri vien pārliecinājās par dzīvu radību eksistenci vistumšākajos un aukstākajos okeāna nostūros.

Kamerona nofilmētajos videokadros redzams, ka okeāna gultni dziļākajā punktā būtībā sedz mikroorganismu paklājs. Detalizētā izpētē arī redzams, ka tur uz klinšu sienām atrodas pavedienveida “krūmi”, kas, spriežot pēc visa, šiem mikroorganismiem gādā barības vielas. Pētnieki tādējādi uzskata, ka šeit varētu būt meklējami vielmaiņas pirmsākumi – ķīmiski procesi, kas var veicināt dzīvības rašanos ne tikai uz Zemes, bet arī ārpus tās, turklāt salīdzinoši netālos Visuma reģionos, piemēram, uz ledainā Jupitera pavadoņa Eiropa.

Zīmīgi, ka 2019. Kad 53 gadus vecais amerikāņu finansists un piedzīvojumu meklētājs Viktors Veskovo ar zemūdeni Marianas dziļvagā nolaidās gandrīz 11 kilometru dziļumā, tur atklāja ne tikai vēl neredzētas jūras radības, bet arī plastmasas maisiņus un konfekšu ietinamos papīrus.

Un vēl pasaules okeāni joprojām ir lielākoties neizpētīti. ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde uzskata, ka vairāk nekā 80% okeānu joprojām nav izpētīti. Uzskata, ka cilvēki vairāk zina par Marsa virsmu, nevis par jūras gultni.