1952. gadā Londonas Vestendā pirmo reizi tika izrādīta Agatas Kristi krimināldrāma „Peļu slazds”. To var dēvēt par veiksmīgāko iestudējumu pasaules teātra vēsturē, jo tas tiek izrādīts joprojām un nu jau piedzīvojis vairāk nekā 28 000 izrāžu.

Kristofers Rens: Ko tad jaunu raksta avīzēs?

Keizvela jaunkundze: Nekas īpašs. Kārtējā politiskā krīze un… jā, kāda eleganta slepkavība.

Kristofers Rens: Slepkavība!? O, dodiet šurp! Es vienkārši dievinu slepkavības!

Keizvela jaunkundze: Raksta, ka slepkava esot maniaks, kurš kaut kur Pedingtonā nožņaudzis sievieti. Laikam seksuālais maniaks.

Kristofers Rens: Cik maz detaļu! Policija meklē cilvēku, kuram mugurā tumšas krāsas mētelis, mīksta filca platmale, gaišs kakl… auts.

Keizvela jaunkundze: Precīzs apraksts. Piemērots jebkuram.

Kristofers Rens: Bet ja policija meklē šo cilvēku, tad taču viņš tiek uzskatīts par slepkavu?

Keizvela jaunkundze: Ļoti iespējams.

Džeilzs: Un kā tad sauc nogalināto?

Keizvela jaunkundze: Morīna…

Kristofers Rens: Morīna Laina.

Džeilzs: Jauna? Veca?

Kristofers Rens: Nav teikts. Ziniet, pēc laupīšanas neizskatās.

Keizvela jaunkundze: Es jau teicu – seksuālais maniaks.

Jauns angļu pāris iekārtojis pansiju mantotā īpašumā Berkšīras grāfistē un uzņem tajā pirmos viesus. Pēkšņi sācies sniegputenis – gluži neraksturīgs šim apgabalam Anglijas dienviddaļā – nošķir Monksvelu no ārpasaules un iesprosto tajā visus, kas tur ieradušies. Šādos apstākļos sāk risināties notikumi Agatas Kristi detektīvdrāmā „Peļu slazds”. Atskaņotais fragments ir no Valmieras teātra 2009. gada uzveduma Oļģerta Krodera režijā. Savukārt lugas pirmizrāde Londonas Vestendā, New Ambassadors Theatre, notika 1952. gada 25. novembrī. Ne lugas autore, ne teātris toreiz nevarēja iedomāties, ka šis iestudējums kļūs par absolūtu ilgspēlēšanas rekordistu – tas joprojām tiek izrādīts un nu jau piedzīvojis vairāk nekā 28 000 izrāžu.

Lugas pirmsākums bija raidluga britu valsts radiokompānijā BBC, kas tapa kā veltījums karaļa Džordža V sievai karalienei Mērijai viņas astoņdesmit gadu jubilejā. Kronētā persona izteica lūgumu, lai viņai tiktu veltīts Agatas Kristi darbs. Raidluga „Trīs aklas peles”, kuras pamatā bija slavenās kriminālrakstnieces tāda paša nosaukuma novele, izskanēja ēterā 1947. gadā. Kad nāca piedāvājums pārstrādāt raidlugu skatuvei, izrādījās, ka jāmaina nosaukums, jo iestudējums ar nosaukumu „Trīs aklas peles” bija rādīts Vestendā jau pirms Otrā pasaules kara. Tad rakstnieces znots Entonijs Hikss ieteica nosaukumu „Peļu slazds”. Tieši šādi dāņu princis Hamlets zināmajā Šekspīra traģēdijā nodēvēja izrādi, kuru viņa nolīgtie aktieri demonstrēja karalim Polonijam, lai izprovocētu viņu atklāt savu nepievilcīgo lomu Hamleta vecākā nāvē.

New Ambassadors Theatre Agatas Kristi „Peļu slazdu” izrādīja divdesmit vienu gadu – līdz 1974. gadam. Tad uzvedums nemainītā veidā tika pārcelts uz kaimiņos esošo St. Martin’s Theatre, kuram ir lielāka zāle. Tā kā iestudējumā un aktieru ansamblī nekas netika mainīts, tas saglabāja savu izrāžu bilanci un līdz ar to arī rekordu. Bez pašas izrādes Ginesa rekordu grāmatā iekļuvis arī aktieris Deivids Reivens, kurš spēlējis Majora Metkafa lomu 4575 „Peļu slazda” izrādēs. Pavisam pagājušajās 66 sezonās leģendārajā iestudējumā tēlojuši vismaz 474 aktieri.

Kas gan ir šīs izrādes fenomenālās ilgmūžības pamatā? Protams, šobrīd iestudējums ir ieguvis milzu tirgvedības inerci – ļoti daudzi vēlas to redzēt tieši tāpēc, ka tai pieder rekords. Tomēr, kā atzīst vairums kritiķu, „Peļu slazda” noslēpuma atminējums jāmeklē perfektajā sižeta intrigā. Bariņš ļaužu tiek ieslodzīti vienuviet un, slepkavas klātbūtnes apdraudēti, tiek konfrontēti ar viņu pagātni, kurā katram ir kas noklusējams. Un uz slepkavas lomu šai kompānijā var pretendēt teju jebkurš.