1873.gada 25.oktobrī Ņujorkas štatā piedzimst Džons Villiss. Izgudrotājs, kurš sākotnēji nodarbojās ar velosipēdu remontdarbiem un tirdzniecību, bet lielāko dzīves veiksmi sasniedza automobiļu tirdzniecībā un vēlāk arī to ražošanā. Jau pēc viņa nāves pasaulē parādījās leģendārais apvidus auto, ko iesauca par „vilijiem” – tā radās automašīnu koncepts, ko pazīstam kā džipus.

Džons Norts Villiss piedzima Ņujorkas štatā 1873.gada 25.oktobrī. Kā lielākā daļa pirmo auto ražotāju, Villiss sāka savu darbību ar velosipēdiem. Sākotnēji viņš tos remontēja, vēlāk sāka pats montēt, līdz iesaistījās velosipēdu tirdzniecībā. Interese par pārvietošanās līdzekļiem sakrita vienā laikā arī ar automašīnu attīstības bumu un Džons Villiss kļuva par automašīnu tirgotāju. Viņam bija unikāls dīlera līgums ar kompāniju „Overland”, kas 1907.gadā saskārās ar grūtībām veikt piegādes. Tieši šajā brīdī izpaudās Villissa uzņēmēja talants – viņš bija prātīgi lietojis nopelnīto naudu un varēja izteikt pārņemšanas piedāvājumu „Overland”. Tā no dīlera viņš kļuva par automašīnu ražotāju.

Villissa uzņēmēja veiksmes pamatā bija divas lietas – spēja saprast tehnisko darba specifiku, kā arī spēja pārpirkt konkurentus. Villissa uzņēmumi sāka ražot efektīvus dzinējus, bet pārpirktajos uzņēmumos varēja izvietot savas ražošanas līnijas. Tā radās kompānija „Willys-Overland”, kas līdz pat Otrajam pasaules karam nostiprinājās ASV autoražotāju tirgū. „Ford” panākumus „Willys-Overland” pārtrumpot nevarēja, bet ieņemt nākamo vietu tirgū gan varēja. Turklāt savā ziņā Villiss palīdzēja rasties tādai kompānijai kā „Chrysler”. Jo „General Motors” viceprezidents Valters Kraislers bija pirmais autobūves uzņēmuma vadītājs, kurš saņēma algā miljonu dolāru gadā. Villiss viņu pārpirka no konkurentiem savam uzņēmumam, lai pēc nepilna gada patriektu, uzzinādams, ka Kraislers centās reiderēt uzņēmumu. Tā Valters Kraislers bija spiest pamest „Willys-Overland” un dibināt pats savu kompāniju.

Džons Villiss mūžībā aizgāja 1935.gadā. Ar saviem panākumiem uzņēmējdarbībā viņš izpelnījās arī politisko atzinību. Villiss bija pārliecināts republikānis, kurš laikā no 1930.-1932.gadam bija pat ASV vēstnieks Polijā. Tomēr viņš paliktu salīdzinoši maz zināms, ja viņa dibinātais uzņēmums nebūtu piedalījies Otrā pasaules kara ASV Valsts departamenta iepirkumā. Amerikāņi apzinājās, ka iesaistīšanās karā būs neizbēgama, tāpēc jau 1940.gadā pasūtīja saviem auto ražotājiem izveidot augstas caurgājības automašīnu uz paaugstinātas riteņu bāzes, kas vēl varētu piedevām vilkt vidēja izmēra lielgabalus. Primāri jaunajiem automobiļiem bija jābūt izlūkošanas transportlīdzekļiem armijas spēku komandieriem, lai ātri manevrētu neizbraucamā vidē.

Pieteikumu šim konkursam pieteica „Ford”, „Willys-Overland” un „Bantam”. Turklāt interesanti, ka „Willys-Overland” nebūt nebija labākā piedāvājuma autori. Jau pēc kara tiesa atzīs, ka uzņēmums daļēji savu apvidus auto ideju ir nozadzis „Bantam”, bet pēdējiem tas neko diži nemainīja, jo „Bantam” jau bija bankrotējis un sadalīts konkurentu starpā. Savukārt „Willys-Overland” pirmie paspēja saražot ASV pasūtījumā norādītās 1500 automašīnu vienības. ASV valdība plānoja šos spēkratus ne tikai izmantot savas armijas vajadzībām, bet piegādāt arī lendlīzā sabiedrotajiem, tāpēc tālredzīgi vienojās ar Ford kā ar alternatīvo piegādātāju. Patiesībā Otrā pasaules kara laikā bruņojumā bija kā „Willys-Overland”, tā „Ford:  ražotie auto, kas ieguva nosaukumu džipi. Tomēr „Willys” ražojumi kļuva par pirmajiem, kurus saņēma Sarkanā armija. Tie bija tik uzticami un tik ērti lietojami, ka kļuva ļoti populāri. Tos iesauca par „vilijiem” un pakaļdarinājumos radīja vairākas citas automašīnas. Tikmēr „Willys-Overland” izbaudīja apvidus auto panākumus, radot zīmolu „Jeep”, kas iesāka arī jaunu žargonvārdu – apvidus automašīnas sāka saukāt par džipiem.