1924. gadā britu laikraksts "Daily Mail" publicē tā dēvēto „Zinovjeva vēstuli” – viltotu dokumentu, kas izraisa britu Leiboristu partijas sakāvi vēlēšanās.

Pēc 1923. gada vēlēšanām Lielbritānijā pirmo reizi vēsturē pie varas nāca sociālisti - Leiboristu partija. Tomēr premjera Remzija Makdonalda kabinets bija mazākuma valdība, kura varēja pastāvēt tikai ar liberāļu atbalstu. Trauslo līdzsvaru izjauca komunists Džons Ross Kempbels, kreisajā laikrakstā Workers Weekly publicējot aicinājumu kareivjiem nepakļauties valdības pavēlēm un gatavoties kopā ar strādniekiem gāzt "kapitālistu" varu. Kad prokuratūra apsūdzēja Kempbelu kūdīšanā uz dumpi, bet Makdonalda valdība pārtrauca izmeklēšanu, sekoja neuzticības balsojums Parlamentā, un tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Dažas dienas pirms tām leiboristus piemeklēja jauns preses skandāls - tā dēvētās "Zinovjeva vēstules" publikācija konservatīvajā avīzē Daily Mail 1924. gada 25. oktobrī.

Grigorijs Zinovjevs tobrīd vadīja Komunistisko Internacionāli jeb Kominterni - starptautisku komunistisko organizāciju savienību, kas nepārprotami deklarēja kā savu mērķi vispasaules proletāriskās revolūcijas uzvaru un vienotas pasaules sociālistiskās valsts izveidi. Daily Mail publicētais teksts it kā bija vēstule, kuru Zinovjevs, kā arī Kominternes līdzpriekšsēdētājs, somu komunists Oto Kūsinens un britu sekcijas vadītājs Artūrs Makmanuss sūtījuši kā instrukciju Lielbritānijas kompartijai, bet kas bija nonākusi britu izlūkdienesta MI6 rokās. Tekstā cita starpā bija teikts- "Attiecību noregulēšana starp abām valstīm palīdzēs starptautiskā un britu proletariāta revolucionarizēšanai ne mazāk kā sekmīga sacelšanās jebkurā Anglijas darbaļaužu rajonā, jo ciešu kontaktu iedibināšana starp Lielbritānijas un Krievijas proletariātu, strādnieku delegāciju apmaiņa u.t.t. ļaus mums paplašināt un attīstīt ļeņinisma ideju propagandu Anglijā un tās kolonijās." Britu leiboristi nepavisam nebija tas pats, kas komunisti, taču viņi bija kreisie, patiešām bija uzlabojuši attiecības ar Padomju Savienību, atzīstot boļševiku valdību de iure un parakstot tirdzniecības līgumu, kurš tagad gaidīja ratifikāciju. Ar to pietika, lai sagrautu leiboristu cerības vēlēšanās. Tajās triumfēja konservatīvie, kuri minēto līgumu atsauca.

Zinovjevs kategoriski paziņoja, ka vēstule ir viltojums, un šajā gadījumā, visticamāk, nemeloja. Tā liek domāt ne tikai apšaubāmas detaļas vēstules tekstā, bet arī situācijas loģika - Padomju Savienībai tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju bija pārāk svarīgs, lai riskētu to sabojāt ar nereālām vīzijām par boļševisma uzvaru Britu impērijā. Tomēr britu izlūkdienests gadu desmitiem uzstāja, ka vēstule ir īsta. Tikai 1998. gadā ārlietu sekretārs leiborists Robins Kuks iniciēja arhīvu dokumentu izpēti, un speciālisti atzina "Zinovjeva vēstuli" par viltojumu. Apšaubāmais dokuments, jādomā, tapis krievu baltās emigrācijas aprindās, un pie britu izlūkdienesta aģentiem nonācis nekur citur kā Rīgā, kas laikā starp abiem pasaules kariem bija viens no galvenajiem dažādu valstu izlūkdienestu darbības centriem Eiropā.