1990. gada 25. septembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome Stučkas pilsētu pārdēvē par Aizkraukli.

Aizkraukles kā apdzīvotas vietas vēsture ir sena. Tās vārds minēts Indriķa hronikas trešajā grāmatā par bīskapu Albertu, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta pirmajos gadu desmitos.
Aizkraukle tolaik bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem Daugavas labajā krastā, stratēģiski izdevīgā vietā starp diviem Daugavā ieplūstošiem strautiem, no kuriem lielāko sauca Ašķere. Šeit atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”. Vēlāk to nopostīja krustneši.

Krietni vairāk ziņu par Aizkraukli jau ir „Atskaņu hronikā”, kas vēsta par krusta kariem Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13.gadsimtā. Aizkraukles muižkungs Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens 1764. gada rudenī izdeva pirmos likumus saviem zemniekiem. Ņemot vērā latviešu beztiesisko situāciju, 18. gadsimtā tas bija svarīgs notikums, jo pirmo reizi pēc zviedru laika agrārās reformas dzimtļaudīm piešķīra plašākas tiesības.

Pirmā koka baznīca Aizkrauklē celta 1613. gadā, bet 1688. gadā uzbūvēta tagadējā mūra baznīca (pie Skrīveriem). Ar muižas atbalstu 1840. gadā Aizkrauklē atklāta pirmā izglītības iestāde – Aizkraukles draudzes skola, bet 1871. gadā uzcelta Aizkraukles pagasta skola, ap kuru laika gaitā veidojās tagadējais pagasta centrs.

Pirmajā pasaules karā Aizkrauklē nopostīja gandrīz visas mājas, nenodedzinātas palika vien  divas koka mājas. Vienā Daugavas pusē atradās vācu karaspēks, otrā – krievu. Frontes līnija Aizkrauklē atradās trīs gadus.
Mūsdienu Aizkraukles pilsēta radās 20. gadsimta sešdesmitajos gados kā celtnieku ciemats, pateicoties Pļaviņu HES celtniecībai. Sākotnēji  Aizkraukles pagastu  nodēvēja par Pētera Stučkas pilsētciematu. Celtnieku ciematam strauji augot, 1967. gadā tas ieguva pilsētas statusu un tajā paša laikā kļuva par rajona centru. Līdz 1990. gada 25. septembrim, kad ar Augstākās padomes lēmumu pilsēta ieguva nosaukumu Aizkraukle.

Pilns lēmuma teksts skan sekojoši: “Sakarā ar Latvijas Republikas ministru padomes ierosinājumu uz Stučkas rajona tautas deputātu padomes iesnieguma pamata Latvijas republikas augstākā padome nolemj:

1. Pārdēvēt Latvijas Republikas Stučkas rajonu par Aizkraukles rajonu.
2. Pārdēvēt Stučkas pilsētu par Aizkraukles pilsētu.
3. Grozīt Latvijas PSR augstākās padomes prezidija 1983 gada 24. februāra dekrētu “Par Latvijas PSR administratīvi teritoriālo iedalījumu”, svītrojot pirmajā pantā vārdu Stučkas un papildinot šo pantu pirms vārda “Alūksnes” ar vārdu “Aizkraukles”, kā arī aizstājot 2. panta 21. punktā vārdu Stučkas ar vārdu “Aizkraukles”.”

Lūk, tieši tik sarežģīts vārdu virknējums atdeva Aizkrauklei veco vārdu.