26. janvāris ir dzimšanas diena Marijai fon Trapai, sievietei, kuru, pateicoties filmai „Mūzikas skaņas”, zina teju visa pasaule.

Dziedošās fon Trapu ģimenes stāsts nav iedomājams bez Marijas Augustas Kučeras, kura piedzima Austrijā, Tirolē 1905. gada 26. Janvārī.

Bērnība un skolas gadi Marijai pagāja internātā, kas tolaik nozīmēja dzīvi tālu prom no mājām. Pēc skolas beigšanas Marija iestājās augstskolā Vīnē, bet, kad studiju planus izjauca ekonomiskā krīze, Marija jau bija pieņēmusi lēmumu, ka viņa savu dzīvi veltīs Dievam, jo viņš bija tas, kuram kopš agras bērnības meitene bija uzticējusies un tā Marija Augusta Kučera kļuva par novici Nonbergas benediktīniešu māsu kolosterī Zalcburgā.

Tālāk viss tiešām notika, kā vēlāk redzam filmā mūzikas skaņas – pēc klosterī pavadīta gada Mariju nosūtīja pildīt mājskolotājas darbu septiņiem atvaļināta jūras kapteiņa fon Trapa bērniem, kuriem nācies šķirties no savas mammas Agates. Austroungārijas kara flotes virsnieks un zemūdenes kapteinis Georgs fon Traps leģendārs kļuvis Pirmā pasaules kara laikā un par nopelniem tēvijas labā viņš bijis apbalvots ar visiem iespējamajiem tā laika augstākajiem apbalvojumiem.

Pēc sievas nāves fon Traps esot izmisīgi meklējis saviem bērniem audzinātāju, kas spētu aizstāt māti. Četru gadu laikā viņas nākušas un gājušas, jo Marija Kučera bērniem bijusi divdesmit sestā šo četru gadu laikā. Marijai, kā filmā redzam, izdevies apbrīnojami ātri atrast kopīgu valodu gan ar bērniem, gan viņu tēvu. Marija atklāja arī to, ka bērni ir muzikāli, bet bijuši pilnīgi neizglītoti šai jomā, viņi, būdami austrieši, nav zinājuši nevienu tautas dziesmu. Tikmēr Marijai, kura studiju gados bija izstaigājusi krustu šķērsu nomaļus Alpu ciematus, klausoties un pierakstot paaudžu paaudzēs dziedāto, dziesmu bija pārpārēm. Mācot dziedāt bērnus, kopīgajai dziesmai pievienojās ar kapteinis fon Traps, un pavisam neilgi pēc tam, kad Marija bija uzsākusi guvernantes gaitas Trapu mājā, viņa kļuva par fon Trapa kundzi. Un divus gadus pēc kāzām piedzima abu pirmā meita Rozmarija un pēcāk Eleonora.

Trapu muzikālā karjera sākās pateicoties ģimenes bikstēvam, tēvam Vasneram, jaunam priesterim, kura mūzikas mīlestība un organizatora talants bija tas, kas Trapu ģimenes kopdziedāšanu Ziemasvētkos izveda dziļākos ūdeņos.

Kad tautasdziesmas un Ziemassvētku korāļus nomainīja Šūberta, Baha un Brāmsa skaņdarbi, ģimene pateicoties pasaulslavenās operdīvas Lotes Lēmanes ieteikumam, piedalījās Dziesmu ansambļu festivālā, kur, iegūstot pirmo vietu, aizsākās ģimenes muzikālā karjera – mājas dziedāšanas vakari kļuva par mēģinājumiem, bet vaļasprieks par profesiju, jo pēc Zalcburgas festivāla pie dziedošās ģimenes ar lūgumiem un uzaicinājumiem ieradās visi Eiropas valstu impresāriji un ģimene koncertēja visa Eiropā.

Vācijai okupējot Austriju, tās vadītāji jau bija noskatījuši fon Trapus un viņi bija uzaicināti piedalīties fīrera dzimšanas dienas svinībās, bet tā kā fon Traps jau atteicis Vācijas kara flotes ministrijai pārņemt zemūdeņu bāzi Adrijas jūrā, bet vecākais dēls atteicies ieņemt atbildīgu amatu Vīnes kara hospitālī, saprotot, ka  trīs reizes atteikt Hitleram būtu bīstami, tāpēc ģimene pieņēma lēmumu doties trimdā dienu pirms robežu slēgšanas. Viņi nokļuva Itālijā, tad Londonā un tālāk Amerikā, kur fon Trapi aktīvi koncertēja, sagaidīja pasaulē savu trešo bērnu – Johannesu.

Lai arī ar koncertēšanu Amerikā fon Trapiem gāja kā pa celmiem, viņi koncertceļojuma laikā noskatīja īpašumu vietā, kas ļoti atgādināja Austriju, tur uzcēla māju un apmetās uz dzīvi Vermontā. Kara laikā ģimene nodibināja palīdzības organizāciju Austrijai.

Kad kapteinis fon Traps mira, ģimene savā muzikālajā pulkā uzņēma tos, kuri vēlējās būs kopā ar viņiem, radot kopienu „Cor unum”, bet, kad beidzās fon Trapu 30 gadu ilgusī muzikālā darbība, Marija ar trīs bērniem kļuva par misionāriem un devas uz Klusā okeāna dienvidu salām, bet atgriezusies Vermontā, līdz 82 gadu vecumam, kad tika aizsaukta mūžībā, vadīja fon Trapu ģimenes ligzdu. 

Marija fon Trapa savu dzīvi nodzīvoja ar stingru pārliecību, ka dzīvē laimei vajag tikai vienu - mīlestību.