1944. gada 26. jūlijā pirmā vācu raķete Fau-2 trāpa Lielbritānijai. Saukta arī par "atmaksas ieroci", Fau-2 bija pirmā ballistikā raķete pasaulē. Vēlāk, izmantojot vācu konstruktora Vernera fon Brauna iestrādes, gigantisku lēcienu piedzīvos arī PSRS un ASV kosmiskās programmas. Turpina Jānis Krops-

Raķete V-2, kas labāk zināma pēc izrunātā Fau-2, saukta arī par "atmaksas ieroci" jeb tehniskajā specifikācijā vēl vienkāršāk saukta par Agregātu Nr.4, kļuva par pirmo ballistisko raķeti pasaules vēsturē. Testa lidojumos tā aizsniedzās līdz kosmosam, uzlidojot 189 kilometru augstumā. Raķetes konstruktors bija izcilais vācu inženieris un zinātnieks Verners fon Brauns, kurš, karam beidzoties, turpināja savu karjeru Amerikas Savienotajās valstīs.

Bet, atgriežoties briesmīgajos Otrā Pasaules kara gados, Fau-2 nebija ierocis, kas īpaši pārsteigtu Hitleru. Nacistu vadonis sākotnēji uzskatīja, ka tās jēga nav lielāka kā no lielkalibra artilērijas lādiņa, bet Fau-2 izmaksas bija krietni augstākas par artilēristu piestādītajām tāmēm. Tāpēc viņš neloloja sapni par raķešu poligona būvniecību. Tikai tad, kad Hitleram paskaidroja, ka raķete var iedvest bailes pretiniekam un pie veiksmīga kodolzinātnieku darba to varēs aprīkot arī ar kodolieročiem, viņš pilnībā uzticējās fon Brauna projektam. Fau-2 tika īpaši sargāts, un to nevarēja ietekmēt neviens no Hitlera domu biedriem.

Pirmie raķetes starti notika 1942. gada martā, savukārt pirmais kaujas starts notika 1944. gadā. 26. jūlijā pirmā raķete nokrita uz Anglijas zemes. Bruņojuma ministrs Alberts Špērs gan bija īpaši kritisks. Viņaprāt lielo raķešu projekts ir pārāk dārgs, taču kā jau ierasts, oficiālajās apspriedēs Špērs Hitleram neiebilda. Špērs uzskatīja, ka "atmaksas ierocis" ir bezjēdzīgs, jo tā jēga bija tikai iebiedēt, nevis nodarīt lielāku kaitējumu. Ja 1944. gadā uz Vāciju tika nomestas apmēram 300 tonnas aviācijas bumbu dienā, tad Fau-2 līdz Anglijai aizlidināja vien 24 tonnas. Špērs bija pilnībā pārliecināts, ka Vācijas bruņojumā bija labāk jāiekļauj zeme-gaiss tipa raķetes, lai aizstāvētu vācu kara rūpniecību no aviācijas uzlidojumiem.

Kad sākās mērķtiecīga raķešu apšaude pa ienaidnieka teritoriju, lielu efektu tas neizraisīja. Anglijā galvenais mērķis bija Londona, taču, kā vairākos avotos min pirmā uzbrukuma liecinieki, blīkšķis vairāk atgādināja gāzes mājas sprādzienu. Tā kā nebija ieslēgtas uzlidojuma sirēnas, cilvēki īsti nemaz neapzinājās, ka nokritusi milzīgā raķete. Vēlāk apšaudes kļuva intensīvākas un nelielas bailes tomēr iedvesa, it īpaši, kad sagrautas tika mājas, kurās bija cilvēki. Lai arī Otrā Pasaules kara mērogiem 2700 upuru nav liels skaits, tomēr tik daudz dzīvību Fau-2 aiznesa Londonā vien. Vēl tika šautas raķetes arī pa Beļģiju, Franciju, un Nīderlandi.

Taču pārāk ilgi lepoties ar šādiem panākumiem vācieši nevarēja. Angļu militārā izlūkošana ieteica izmantot viltību, lai no Fau-2 pasargātu lielāko daļu galvaspilsētas. Viņi ieteica izplatīt viltus informācija par raķešu nokrišanas vietu. Fon Brauns zināja to pašu, ko zināja visi "atmaksas ieroča" projektā iesaistītie, Fau-2 nebija īpaši precīza. 10 kilometru rādiusā precīzi nokrita labi ja puse no visām raķetēm. Tāpēc britu paziņojumi, ka kārtējā raķete nokritusi 10 līdz 20 jūdzes aiz Londonas, izraisīja pārmaiņas arī Lamanša otrā krastā. Vācieši pārkalibrēja raķešu trajektorijas par 20 līdz 40 jūdzēm tuvāk, lai trāpītu tieši Londonas sirdī. Taču britu viltība izdevās, un vissmagāk cieta dienvidu piepilsēta Kenta, nevis pati Londona.

Kad 1945. gadā Vācija kapitulēja, tāpat kā lielākā daļa tehnisko izgudrojumu, arī Fau-2 tika sadalīta starp PSRS un ASV zinātniekiem. Kas nu nonāca kura rokās, tas arī tika aizvests attiecīgi uz Maskavu vai Vašingtonu. Verneram fon Braunam paveicās, jo viņš, kopā ar visu ģimeni, tika evakuēts uz ASV un izstrādāja pamatus visslavenākajiem ASV kosmosa programmas projektiem. Viņa kolēģis Padomju Savienībā Sergejs Koraļovs saņēma vien fon Brauna rasējumus taču arī tas netraucēja veiksmīgi iesaistīties kosmosa izzināšanas sacensībā. Acīmredzot, mērķtiecīgāks valsts vadītāju atbalsts ļāva PSRS uz pāris gadu desmitiem dominēt kosmosa sacensībā. Pirmais cilvēka lidojums kosmosā, pirmā cilvēka iziešana atklātajā kosmosā un galu galā amerikāņu lidojums uz Mēnesi, tas viss kļuva iespējams, kad Fau-2 veiksmīgi pacēlās no izmēģinājuma poligona Pēnemundē Vācijā.