LSM ziņās: Šī diena vēsturē. Klajā nāk «The Beatles» pēdējais kopīgais albums

Grupas "The Beatles" albums "Abbey Road," kas nāca klajā 1969. gada 26. septembrī, ir pēdējais, kuru kopīgi radījusi leģendārā britu rokgrupa, un izcils viņu darbības vaiņagojums.

Ebīrouda ir iela Londonas Vestminsteras rajonā, kur kopš 1931. gada atrodas kompānijas EMI ierakstu studija. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šeit ierakstījās tādi roka vecmeistari kā Pink Floyd, The Hollies un arī The Beatles. Tieši šeit, Ebīroudas trešajā numurā no 1969. gada februāra beigām līdz augusta nogalei ritēja Bītlu pēdējais kopīgais darba cēliens, kura rezultātā tapušais albums tika nosaukts par godu ieraksta vietai – „Abbey Road”. Tas tika laists klajā Lielbritānijā 1969. gada 26. septembrī.

Bītlu albumu hronoloģijā „Abbey Road” ir priekšpēdējais – vēl pēc tā, 1970. gada maijā, un jau pēc grupas oficiālās darbības izbeigšanas, nāca klajā albums „Let it be”. Taču dziesmas „Let it be” tapušas agrāk par „Abby Road” darbiem, tāpēc daudzi mūzikas vēsturnieki visnotaļ pamatoti uzskata „Abby Road” par pēdējo leģendārā četrinieka krājumu. Tā tapšanas laikā grupā jau nepārprotami sāka iezīmēties centrbēdze – katram no četrotnes bija parādījušās savas atšķirīgas radošās intereses un ambīcijas, sevišķi bieži konfliktu dzirksteles izleca starp Lenonu un Makārtniju. Arī uz „Abbey Road” viņiem bija krasi atšķirīgs skatījums – Makārtnijs vēlējās veidot visu albumu kā tematisku veselumu, savukārt Lenons šādu pieeju uzskatīja par neautentisku un katras atsevišķās dziesmas kvalitātes nivelējošu. Gala rezultāts ir kompromiss, kur plates pirmā puse veidota vairāk Lenona, otrā – Makārtnija garā. Pretrunu izlīdzināšanā nepārprotams nopelns ir albuma producentam Džordžam Mārtinam, reizēm dēvētam par „Piekto Bītlu”. Būdams ilggadējs grupas ierakstu producents, Mārtins tagad uzņēmās arī tās funkcijas, kuras līdz savai nāvei 1967. gadā bija veicis grupas menedžeris Braiens Epsteins.

Pirmā kritikas reakcija uz „Abbey Road” bija diezgan neviendabīga, daži kritiķi pārmeta samākslotību, aiziešanu no Bītlu raksturīgā skanējuma. Tomēr, no laika distances novērtēts, albums izrādījās spožs Bītlu darbības vaiņagojums, un vairums mūzikas vēsturnieku to uzskata par izcilāko visā grupas daiļradē un, tātad, arī neapšaubāmi vienu no visu laiku izcilākajiem roka albumiem vispār. Laikraksta The Daily Telegraph mūzikas apskatnieks Nīls Makkormaks šo mūziku raksturojis kā „sulīgu, bagātīgu, noapaļotu, episku, emocionālu un absolūti lielisku”, bilstot, ka „Abbey Road” ir Bītlu „pēdējā mīlestības vēstule pasaulei”.

Līdzās muzikālajiem hitiem – tādiem kā Lenona „Come Together” un „Because”, Makārtija „Oh! Darling” un „You Never Give me your Money” vai Harisona „Something” un „Here Comes the Sun” – par ne mazāk atpazīstamu Bītlu ikonu kļuvusi albuma vāka fotogrāfija. Tā ir slavenā fotogrāfa Iena Makmilana bilde, kurā četrotne redzama zosu gājienā pa „zebru” šķērsojot Ebijroudu.