Mūžīgais stāsts par mīlestību neiecietības un naida pasaulē - tāds ir Leonarda Bernstaina mūzikls „Vestsaidas stāsts”, kas piedzīvoja pirmizrādi Ņujorkas Brodvejā 1957. gada 26. septembrī.

1957. gada 26. septembrī „Ziemas dārza teātrī” Brodvejā veras priekškars Loenarda Bernsteina mūziklam Vestsaidas stāsts. Radīt modernu stāstu par mīlas likteni neiecietības un izspriedumu pasaulē – tāda ir rakstnieku Artura Lourenca un Džeroma Robinsa iecere, kad viņi 1949. gadā sāk darbu pie libreta mūziklam, par kura komponistu jākļūst Leonardam Bernsteinam. Pirmajā variantā mīla dzimt starp tradicionāli katoliskā itāliešu ģimenē augušu puisi un nesen Amerikā iebraukušu ebreju meiteni. Itāliešu vidē zeļ antisemītisms, savukārt ebrejos dziļi iesakņojusies pārestības apziņa. Tomēr pēc laika iecere tiek nolikta plauktā, jo tēma šķiet tobrīd pārāk bieži apspēlēta. 1954. gadā autori pie tās atgriežas, un nākamajā gadā kā lirisko tekstu sacerētājs komandā iesaistās Stīvens Sondheims. Jaunajā variantā liktenīgās jūtas raisās starp poļu izcelsmes puisi Antonu un puertorikāņu meiteni Mariju.

Žurnāls Time savā recenzijā raksta:

„Kamēr kritiķi spriedelēja par mūzikla tumšo traģikomismu, publika bija savaldzināta. Sižets uzrunāja sabiedrības dumpīgās zemstrāvas, kuras uzpeldēja virspusē tādās 1950. gadu filmās kā „Dumpinieks bez iemesla”. „Vestsaidas stāsts” gāja vēl soli tālāk, apvienojot klasisko ar moderno. Robinsa enerģiskā horeogrāfija un Bersteina izcilā mūzika akcentēja Sondheima asos, satīriskos tekstus un pilsētas jaunatnes nikno balsi, Lourenca precīzi tvertu. Lugu kritizēja par pilsētas bandu glorificēšanu, un puertorikāņu vides atspoguļojums un autentisku latīņamerikāņu izcelsmes tēlotāju trūkums patiešām bija tās vājais punkts. Tomēr dziesma „Amerika” atklāj vienības gara triumfu pār apstākļiem, ar kuriem bieži sastopas imigranti. Kāds autors izrādes popularitātes iemeslus rezumēja šādi: uz 60. gadu sliekšņa amerikāņu sabiedrība, kura vēl joprojām attapās no 2. pasaules kara milzu satricinājumiem, tiecās pēc stabilitātes un kontroles.”