1933. gada 27. maijā uz ekrāniem iznāca Volta Disneja studijas jaunā īsmetrāžas animācijas filma „Trīs sivēntiņi un vilks”. Tas bija savam laikam novatorisks darbs, kas kam bija lemti grandiozi panākumi.

„Un kad sivēns redzēja, ka vilks ir klāt, viņš iekāra pavardā katlu, pilnu ar ūdeni, un pakūra krietnu uguni. Un kad vilks laidās pa skursteni lejup, sivēns noņēma vāku, un vilks iekrita katlā. Tad nu sivēns tai pašā brīdī uzlika vāku vietā, uzvārīja vilku un apēda vakariņās, un dzīvoja laimīgi līdz mūža galam.” Tieši tik drastiski – potenciālajam medījumam apēdot plēsoņu vakariņās – noslēdzas pasaciņa, kuru mazajiem angļu bērniem viņu māmiņas, aukles un vecmāmiņas lasīja priekšā aizpagājušā gadsimta otrajā pusē. Pasaka par trīs sivēntiņiem un vilku nepārprotami nāk no angļu folkloras – dažādos variantos pasaka iekļauta 19. gadsimta angļu bērnu pasaku krājumos. Īpašu popularitāti tā iegūst manis iepriekš citētajā versijā – Džozefa Džeikobsa „Angļu pasakās”; tās iznāca 1890. gadā. Visticamāk, tieši no šī pasaku krājuma iedvesmu smēlās producents Volts Disnejs un režisors Bērts Džilets, sākot darbu pie animācijas filmas, kura iznāca uz ekrāniem 1933. gada 27. maijā.

„Trīs sivēntiņi” ienesa vēl gluži jaunajā animācijas filmu mākslā novatoriskas kvalitātes. Filmas sižets, protams, atsacījās no britu bērnu folkloras makabrajām detaļām – proti, grāmatas versijā vilks divus sivēntiņus apēda, un tad tika apēsts pats. Filmā visi sivēntiņi izdzīvo, un arī vilks tiek cauri vien ar pamatīgu applaucēšanos. Tā vietā filma akcentē trīs sivēnu – trīs brāļu – dažādo attieksmi un rīcību draudošo briesmu priekšā. Kā izsakās animators Čaks Džonss, šī esot pirmā reize animācijas vēsturē, kad zīmēti tēli ieguvuši dramatisku raksturu iezīmes. Divi pirmie sivēni, filmā saukti Faifers un Fidlers, ko varētu aptuveni tulkot kā Dūdinieks un Pijolnieks, ir bezrūpīgi mūzu kalpi, kuri ziedo laiku flautas un vijoles spēlei. Arī trešajam brālim, kam vārdā Praktiskais, nav sveša māksla – viņš spēlē klavieres, taču nepiemirst arī par sadzīviskākām vajadzībām. Tā nu filmiņas finālā trīs brāļu trio kopīgi var izpildīt komponista Frenka Čērčila radīto „Kas no vilka baidīsies?”.

Frenka Čērčila melodija kļuva par hitu – tajā ir kaut kas ļoti tuvs tā brīža amerikāņu dzīves izjūtai. Nupat kā no viņu namdurvīm bija aizbaidīts viens baisais vilks – Lielā depresija, bet pie apvāršņa jau vīdēja nākamais – nacisma un pasaules kara draudi. Un arī filma kopumā izrādījās īsts kases grāvējs – kinoteātri to rullēja vairākus mēnešus no vietas, un tā kļuva par visu laiku ienesīgāko īsmetrāžas animācijas filmu.