1937. gada 27.maijs vēsturē iegājis ar faktu, ka atklāts viens Amerikas pazīstamākajiem arhitektūras meistardarbiem un Sanfrancisko zināmākā celtne - 2737 metru garais Zelta tilts. Tas ved pāri Zelta vārtu šaurumam, savienojot Sanfrancisko līci ar Kluso okeānu.


Pamatakmeni vienam no pasaules skaistākajiem un arī lielākajiem piekartiltiem ASV pilsētā Sanfrancisko leka 1933. gada 5. janvārī. "Zelta vārtu" tilts savieno Sanfrancisko pilsētas dienvidu daļu ar Merinas apgabalu un tas apvīts ar dažādiem mītiem un leģendām.

Neapšaubāmi, "Zelta vārti" ir viens no vispazīstamākajiem pasaules tiltiem. Koši sarkanais tilts ir vizuāli skaists un ilgi paliek atmiņā. Lai tilts savu krāšņumu nezaudētu, to regulāri uzfrišina pārkrāsojot. Var pavisam droši teikt, ka "Zelta vārti" ir teju ikona ASV filmās. Piemēram, Bonda filmā "Skats uz slepkavību" darbība notika tieši šeit. Gan "Zelta vārtus", gan Sanfrancisko savus darbos daudzkārt pieminējis populārais amerikāņu rakstnieks Džeks Londons.

Zelta vārtu tilts ir daļa no 101. automaģistrāles un tā celtniecība izmaksāja 35 miljonus tā laika ASV dolārus, mūsdienās šī summa varētu būt lielāka par 1 miljardu dolāru. Viena no versijām liecina, ka tilts savu nosaukumu ieguvis pateicoties faktam, ka tas celts pār Zelta vārtu jūras līci, jo 1481. gadā šai līcī esot atrasts zelts. Tikmēr cita versija apgalvo, ka poētisko nosaukumu "Zelta vārti" tilts ieguvis, jo kara topogrāfs Džins Frimons vēl tālajā 1846. gadā saskatīja vizuālu līdzību ar Bosfora līci un Zelta Ragu, kas atrodas starp abām Stambulas daļām. Tā nu šis nosaukums dots arī vēlāk izbūvētajam tiltam ASV.

Milzīgo tiltu būvēja tiem laikiem milzu ātrumā – vien četrus gadus un satiksmei tiltu atvērta 1937. gada 27. maijā. Pašu tilta projektu izstrādāja Džozefs Strouss, bet darba procesā viņu konsultēja arhitekts Irvings Morou. Savukārt matemātiskos un inženiertehniskos parametrus rēķināja Čarls Altons Eliss, kurš, kā izrādījās vēlāk, pat nekur netika dokumentēts kā tilta līdzautors. Iemesls bija sliktās attiecības ar tilta projektētāju Strosusu.

Pirms tilta būvniecības uzskatīja, ka ir nereāli uzcelt tik lielu tiltu vai vietā, jo tam varētu traucēt lielais vējš, kas nāca no okeāna puses, spēcīgās okeāna straumes un miglainais laiks, kā arī neprognozējamais paisums un bēgums. Tilta celtniecības laikā bojā gāja 11 cilvēki.

Tilta garums ir nepilni 3 kilometri (2,737 metri) un tā būvniecība bija īsts izaicinājums. Tilta daļa, kas atrodas tieši virs līča, ir 1970 metri gara un to notur 230 m augsti tilta balsti. Svars šai konstrukcijai ir miljons tonnas, tāpēc pareizi sarēķināt slodzes, lai šī gigantiskā celtne nesabruktu, nebija joka lieta. Līcī uzbūvētā tilta balstiem jāiztur Klusā okeāna straumes, kuru ātrums ir 185 kilometri stundā un jāturas pretī spēcīgām vēja brāzmām. Starp citu, vēja brāzmu ietekmē tilts var svārstīties pat 9 metru amplitūdā.

Tilta būvi pabeidza ar atmiņā paliekošu notikumu, raugi, oficiālajā atklāšanas dienā tiltu drīkstēja izmantot tikai kājāmgājēji. Turklāt, ne jau šādi tādi kājāmgājēji, to atklāja ar simbolisku skrējienu, kurā piedalījās 20 000 cilvēku. Pastaigu varēja uzsākt jau sešos no rīta, kad konstrukcija tika atklāta. Tikai nākamajā dienā "Zelta vārtu" tiltu šķērsoja pirmās automašīnas. Tilta 50 gadu jubilejā to apmeklēja 300000 cilvēku. Bet par pasaules lielāko tiltu to varēja uzskatīt tikai līdz 1964. gadam. Pašlaik tas ir astotais lielākais tilts pasaulē. Starp citu, par tilta šķērsošanu ir jāmaksā 5 dolāri, bet tikai braucot virzienā uz dienvidiem. Ja ceļotājs dodas uz ziemeļiem, šis brauciens ir bez maksas.

Diemžēl tilts ir viena no populārākajām pašnāvību vietām ASV. Ik pēc divām nedēļām ūdenī no šī tilta metas kāds, kas nolēmis šķirties no šīs dzīves un domā, ka to dara skaisti. Pēc neoficiāliem datiem šobrīd aptuveni 1500 cilvēku ir lekuši no "Zelta Vārtu" tilta. Un tikai nedaudziem ir izdevies izdzīvot pēc lēciena.