1959. gadā noslēdzas Padomju kompartijas ģenerālsekretāra Ņikitas Hruščova vizīte ASV – pirmā padomju līdera vizīte Savienotajās Valstīs.

1959. gada vasarā, kad Savienoto Valstu viceprezidents Ričards Niksons viesojās Maskavā, viņš uzaicināja padomju līderi Ņikitu Hruščovu apmeklēt Ameriku. Hruščovs nelika ilgi lūgties, un jau tā paša gada 15. septembrī ieradās Vašingtonā. Tā bija pirmā padomju līdera vizīte Savienotajās Valstīs, vēl jo iezīmīgāka tāpēc, ka Hruščovs ieradās kopā ar sievu Ņinu un diviem jau pilngadīgiem bērniem - dēlu Sergeju un meitu Jeļenu. Iepriekšējais padomju vadonis Staļins, kurš vispār tikai dažas reizes visā savā turpat trīsdesmit gadus ilgajā valdīšanas laikā pameta Padomju Savienību, ģimeni nekad neņēma līdzi, citi padomju augstākie amatvīri parasti arī. Hruščovs ģimenes pavadībā toties devās vairāku dienu ceļojumā pa visu valsti, iegriezdamies Ņujorkā, Losandželosā, Sanfrancisko, Pitsburgā un Rosvela Gārsta paraugfermā Aiovas štatā. Vizīti vaiņagoja tikšanās ar prezidentu Dvaitu Eizenhaueru Kempdeividas rezidencē. 1957. gada 27. septembrī, uz atvadām pateicies par laipno uzņemšanu, ģenerālsekretārs Hruščovs noslēdza savu vizīti un atgriezās Maskavā.

Hruščova vizīte ASV bija amerikāņu un visas pasaules preses uzmanības degpunktā, un ne tikai savas nozīmības dēļ. Hruščovs, būdams cilvēks bez kompleksiem un stingrām uzvedības konvencijām, sagādāja publikai ne vienu vien jautru brīdi. Šķiet, viņš ļoti mērķtiecīgi, brīžiem pat pārspīlēti veidoja savu tēlu kā "vienkāršo padomju cilvēku, kuru visādi kapitālisti vis te nevazās aiz deguna". Losandželosā ģenerālsekretāram iznāca saraušanās ar kinostudijas "20th Century Fox" prezidentu un kaismīgu antikomunistu Skurosu. Skuross atsaucās uz kādreizējo Hruščova izteikumu par padomju sistēmu kā kapitālisma kapraci, uz ko pēdējais atbildēja ar nīgru frāzi, ka viņš varot arī tūlīt sēsties lidmašīnā un lidot mājās. Vēl ērcīgāks viņš kļuva, kad uzzināja, ka drošības apsvērumu dēļ nevar notikt viņa ekskursija pa Disnejlendu. "Kas tad tur ir - kāda holēras epidēmija, vai? Kādi gangsteri tur visu sagrābuši un draud mani nožmiegt?" viņš niknojies. Tomēr kritiskais punkts pārvarēts, un tālāk viss ritējis daudz maz gludi. Hruščovs apskatījis ne vien kinostudiju, bet arī kādu lielveikalu Sanfrancisko un IBM centrālo biroju Ņujorkā. IBM apmeklējumā viņa sajūsmu izraisīja nebūt ne datortehnikas sasniegumi, bet gan pašapkalpošanās ēdnīca. Tieši viņš šo ideju pārveda mājās uz Padomju Savienību, kur jau drīz pēc tam arī sāka parādīties pašapkalpošanās ēdnīcās un veikalos.

Kas attiecas uz vizītes politisko nozīmi, tā nebija sevišķi liela - aukstā kara spelgonī atkusnis tā arī neiestājās, kaut daži kompromisi, piemēram, Rietumberlīnes situācijas sakarā, tika panākti. Prezidents Eizenhauers, visumā nebūdams sajūsmā par padomju līderi, tomēr, preses taujāts, atzina, ka Ņikita Hruščovs esot "dinamiska un saistoša personība, nepārprotami neordinārs cilvēks".