28.  februāris ir zīmīga diena Latvijas bobslejam. Pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsture uz pjedestāla kāpj kāds no latviešiem bobsleja četriniekiem. Pirms tam goda trijnieku sasniegt izdevās divniekiem, to 1984. gada olimpiādē paveica Zintis Ekmanis.

Viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem Latvijā – bobslejs, mūsu valstī radās 1980.gadā, tūdaļ pēc Leikplesidas ziemas olimpiskajām spēlēm, kad padomju sportisti absolūtajā medaļu vērtējumā zaudēja vāciešiem

Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs pēc olimpiskajām spēlēm esot prasījis:  ”Kas ir? Kāpēc padomju sportistiem nav vairāk medaļu nekā vāciešiem?”

Viens no augstākajiem PSRS sporta funkcionāriem atbildējis, ka tas bobsleja dēļ, Padomju Savienībā ar to nenodarbojas. Sarežģīti, dārgi, vajadzīgas labas trases un bobu būvētāji.

„Kā? Mēs varam regulāri raķetes kosmosā palaist un nevaram uzbūvēt kaut kādas bobsleja kamanas?” iecirties  Brežņevs. Tūdaļ uz karstām pēdām ticis nolemts PSRS attīstīt bobsleju un nav nekāds brīnums, ka tas noticis tieši Latvijā.

Tiesa, ja ieskatās senāk vēsturē, nosacīti par bobsleja pirmsākumu var uzskatīt tālo 1887.gadu, kad Siguldā ar kņaza Kropotkina atbalstu izveidota pirmā trase, tāpat radītas īpašas kamanas – bobi, kādi nu tolaik tie pastāvēja. Tie bija vaļēja tipa braucamie, ar slidām, visbiežāk stūri to vadīšanai, pat divpadsmitvietīgi. Bobslejs bija vairāk izprieca emociju cienītājiem nevis sports. Pēcāk 1910.gadā trase radās arī Rīgā, Āgenskalna priedēs. Izpriecu braucienus par attiecīgu samaksu tā pilnveidoja, ka Āgenskalnā vēlāk bija pat četras dažādas trases ar saviem nosaukumiem.

Bet 1980.gada pavasarī laikrakstos „Sports” un „Padomju Jaunatne” – ar sludinājumu palīdzību meklēja jaunos bobslejistus. Tikai kādiem tiem jābūt – skaidrs, ka ļoti spēcīgiem un ātriem, taču kā šīs īpašības apvienot vienā veselumā?

Pirmajā atlasē piedalās vairāk nekā simts pretendentu un tikai pamazām izkristalizējas pārliecība, ka nākamie bobslejisti jāmeklē galvenokārt vieglatlētu, vēlams daudzcīņnieku vidū, tad kvalitāte būs labāka. Uz pirmajiem testiem bija sametināti tādi kā ratiņi uz sliedēm, kam iekšā salikti svarcēlāju stieņu atsvari, lai radītu kaut ko līdzīgu bobsleja kamanām, jo tai laikā pašu bobu Latvijā vēl nav.

No pirmajiem 16 PSRS izlases bobslejistiem testos tiek atlasīti 10 latvieši – viņu vidū arī Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis, Jānis Skrastiņš, Aivars Šnepsts, Rihards Kotāns.

Oficiālās sacensībās PSRS izlase ar absolūto latviešu sportistu pārsvaru debitēja 1981.gada janvārī Austrijā, Eiropas meistarsacīkstēs Īglsā.  Lai arī treniņos sasniegts trases ieskrējiena rekords, debijas sacensībās ieņemtas vien vietas otrajā desmitniekā, bet ar katriem nākamajiem mačiem arvien straujāk latviešu bobslejisti sāka tuvoties pasaules elitei.

Labs nāk, nevis ar gaidīšanu, bet gan smagu un sūru darbu un tam ir augļi – 1981./82. gada sezonā mūsu ekipāžas pasaules čempionātā jau tiek labāko sešiniekā, kamēr pirmais lielais auglis plūkts 1984.gada Sarajevas ziemas olimpiskajās spēlēs, kad Zintis Ekmanis kopā ar krievu stūmēju Vladimiru Aleksandrovu  izcīnīja bronzas medaļas ar VEFā būvētām kamanām (konstruktori R.Upatnieks, J.Akolovs, I.Jansons). Tūdaļ aiz pjedestāla ir arī Jānis Ķipurs/Aivars Šnepsts, četriniekos Ķipura kvartetam sestā vieta, Ekmaņa – 12.

Bet 1988.gada 28. februārī XV ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Jānis Ķipurs, Guntis Osis, Juris Tone un Vladimirs Kozlovs izcīna bronzas medaļu bobslejā četriniekā. Sacensībās piedalījās 41 ekipāža. Galvenais sacīkšu favorīts divkārtējais olimpiskais čempions vācietis Volfgangs Hope pēc pirmās sacīkšu dienas zaudēja Ķipuram un Vladimiram Kozlovam turpat vai sekundi.

Ledus četrinieku sacensībās bijis drausmīgs un pēdējā braucienā nācies riskēt.

„Darām, kā parasti, bet līdz galam!” – tāda bijusi Ķipura devīze. Un darot līdz galam izdevies iegūt bronzu, kas tajā laikā bijusi zelta vērtē.