Lai arī šobrīd Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II 2015.gadā apsteidza karalieni Viktoriju kā visilgāk tronī pavadījušais britu valdnieks, Viktorija tronī pavadīja 63 gadus un tieši viņas valdīšanas laiks ir iegājis vēsturē kā Viktorijas ēra vai laikmets. Viktorija par karalieni tika kronēta 1838.gada 28.jūnijā.
 

Karalienes Viktorijas ēra bija ilgstošs Anglijas pārticības un bagātības laiks, kurā strauji attīstījās tirdzniecība, rūpniecība, zinātne, izglītība un kultūra. Viņa arī nereti tiek dēvēta par ”Eiropas vecmāmiņu”, jo visi viņas deviņi bērni un 42 mazbērni bijuši caur radniecības un laulības saitēm piederīgi visu Eiropas valstu karaļnamiem.

Viņa noteica toni tā laika sievietēm – gan ģērbšanās stilu (stīvās korsetes), gan uzvedības normas (tikumība, izglītotība, pilnīga pakļaušanās vīrietim). Viņa sev apkārt vēlējās redzēt cilvēkus ar augstu morāli.

Viktorijas laikā arī Londonā tika ieviesta kanalizācijas sistēma, attīstījās fotografēšanas māksla, Viktorija aizsāka balto kāzu tērpu modi un pieņēma likumu, ka jebkuram bērnam līdz 10 gadu vecumam pienākas bezmaksas izglītība.

Viktorijas laika stereotipa sievietei bija jābūt tikumīgai, kārtīgai, lietpratīgai mājas saimniecības vadītājai un noteicējai, stigrai bērnu audzinātājai, ģimenes komforta nodrošinātājai un laulātā drauga sabiedriskā statusa spogulim.

Viktorijas laika jaunkundzei bija jāprot franču vai itāļu valoda. Viņai bija jābūt nevainīgai, tikumīgai un apzinīgai. Jebkurai bagātai dāmai bija dienā jānomaina seši tērpi, atbilstoši dienas stundai un notikumam. Garderobē bija jābūt rīta, pusdienas un vakartērpam, pastaigu, vizīšu, viesu pieņemšanas, ceļojuma, medību, jūrmalas tērpam. Jābūt arī tērpiem zirgu izjādēm, koncertiem, operai, sēru tērpam un vēl virknei citu atbilstoši nepieciešamībai.

Līdz 19. gs. 80. gadiem precētu bagātu sieviešu stāvoklis bija nožēlojams, jo laulības atņēma viņām jebkādas tiesības, tostarp tiesības uz īpašumu, tiesības šķirties, tas bija iespējams tikai daļēji, tiesības pēc šķiršanās, ja tāda tomēr bija panākta, satikt savus bērnus, kas palika vīra pārraudzībā. Sieviete pēc šķiršanās tika pilnībā izstumta no sabiedrības.

Kā jebkurā sabiedrībā, arī Viktorijas laikmeta dzīvei 19. gadsimta vidū bija otra puse – ne tik grezna un pārticīga. Lai arī dzīves apstākļi bija smagi, arī trūcīgās sievietes centās ģērbties atbilstoši tā laika modes tendencēm. Pretēji augstākās sabiedrības dāmām, kuras ballēs parādījās vienā un tajā pašā kleitā tikai kādas pāris reizes un pēc tam šuva jaunu tērpu, strādājošās sievietes tērpus pāršuva, pārkrāsoja un lāpīja.

19. gs. 70. gados jau darbojās dzelzceļa satiksme, telefons, pasts, dzīvē bija ienākuši tādi jaunumi kā fotokamera, šujmašīna, rakstāmmašīna, mākslīgais zīds un divritenis. Tas bija jauns, dinamisks pavērsiens sabiedrības dzīvē, un cilvēku domāšana mainījās.

Gāzes un elektrības plašais lietojums arī pavēra jaunas iespējas. „Stīvais”, bālās Viktorijas sievietes tēls, kāds tas bija Viktorijas valdīšanas sākumā, gadiem ejot, ieguva jaunus, vitālus, dzīvi apliecinošus vaibstus.