28. maijā dzimis cilvēks, bez kura spiegu pasaule būtu pavisam citāda. Tas ir Jans Flemings, jo tieši viņš radījis slepeno aģentu 007 - Džeimsu Bondu.


Jans Flemings Amerikā kļuvis par visvairāk pārdoto kriminālās literatūras grāmatu autoru. Taču piedzimis viņš Londonā 1908. gada 28. maijā parlamenta deputāta ģimenē. Zēns čakli mācījies un paaugoties nokļuvis Karaliskajā militārajā koledžā, bet studijas šajā skolā nākamo rakstnieku neesot aizrāvušas, tāpēc mamma viņu sūtījusi mācīties valodas. Un tā jauneklis uzlabojis vācu valodas prasmes Austrijā, bet franču – Šveicē. Viņa sapnis bijis strādāt ārlietu dienestā, bet, kad tas nav izdevies, Jans nokļuvis “Reuters” ziņu dienestā, kur pildījis reportiera pienākumus.

1939. gadā Jans Flemings tika iesaukts karaliskajā jūras flotē. Tur viņa veiksmīgā loze bijusi iespēja kļūt par admirāļa Džona Godfreja personīgo asistentu. Tas bija iespējams, pateicoties tēva sakariem. Zinātāji lēš, ka nekāda Džeimsa Bonda bez Jana Fleminga pieredzes Otrajā pasaules karā nebūtu. Un tieši iedvesmojoties no sava priekšnieka admirāļa Džona Godfreja, vēlāk Flemings radījis Bonda šefa tēlu.

Bet līdz Bondam vēl bija jāpārdzīvo karš. Ja, karam sākoties, Jans Flemings nebija nekas, labi viņš bija “Reuters” korespondents, kurš vienu brīdi vēl pirms kara strādājis Maskavā, tad karam beidzoties, Jans bija uzdienējies par Jūras kara flotes izlūkošanas dienesta direktora asistentu. Tieši viņš esot izstrādājis flotes izlūkdienesta rokasgrāmatu, piedalījies operācijas “Goldeneye” jeb “Zelta acs” izstrādē plānojot Gibraltāra aizstāvību, proti, operācijas uzdevums bija uzturēt sakarus ar Gibraltāru, lai tā nepievienotos Spānijai, kurā 1942.gadā ar nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas palīdzību pie varas nāca ģenerālis Francisko Franko.

Pēc kara beigām Flemings demobilizējās un sāka strādāt laikrakstu kompānijā, kam piederēja “The Sunday Times”. Bet paralēli ik gadu viņš trīs mēnešu brīvdienas pavadīja Jamaikā. līdz uzlabojoties finanšu situācijai Flemings varēja pārcelties uz Jamaiku pavisam.

Operācija “Goldeneye” bija uz Flemingu atstājusi tādu nospiedumu, ka Jamaikā uzcelto māju, nosauca – “Goldeneye”. Te viņš aizsāka rakstnieka gaitas. Kā pats savulaik teicis, vienkārši 1952. gadā, esot apsēdies pie galda un uzrakstījis pirmo grāmatu par spiegu Džeimsu Bondu.

Nākamajā gadā romānu “Casino Royale” izdeva. Starp citu spiega 007 vārdu Džeimss Bonds Flemings esot aizguvis no kādas ornitoloģijas grāmatas, tās autors bijis Džeimss Bonds. Ieraudzījis šo vārdu salikumu uz grāmatas vāka – spiega vārds bijis rakstniekam kabatā. Tad jau bija tikai laika jautājums, lai taptu viens pēc otra Džeimsa Bonda piedzīvojumi, kurus Jans Flemings aprakstījis 14 romānos.

Pats autors par savu labāko darbu uzskata 1957. gadā sarakstīto “ Ar mīlestību no Krievijas”. Šis romāns esot ierindojies starp ASV prezidenta Džona Kenedija desmit mīļākajām grāmatām.

Bet pats slavenā spiega autors esot dzīvojis Džeimsa Bonda cienīgu dzīvi. Nepārtraukti smēķējot, bagātīgi lietojot alkoholu un piekopjot gana liderīgu dzīves veidu. 1961. gadā Flemings pārdeva producentam Harijam Zaltcmanam tiesības ekranizēt Džeimsu Bondu un vēl pēc gada iznāca pirmā filma “ Doktors Nē”. Starp citu romānu Džeimss Bonds esot bijis pavisam citādāks nekā filmu varonis. Piemēram, Fleminga Džeimss jokojis pavisam reti. Ir pavisam grūti novilkt robežu, kur beidzas Jana Fleminga reālā dzīve un sākas radītā Džeimsa Bonda pasaule.

Jans Flemings nomira ar sirdstrieku 1964.gadā 56 gadu vecumā vēl pirms Džeimsa Bonda kulta rašanās.