1982. gada 29. septembrī Čikāgā un tās apkārtnē septiņi cilvēki mira pēc tam, kad bija lietojuši saindētu tailenolu. Tā bija mērķtiecīga indēšana, kam nebija sakara ar zāļu ražošanas procesu.

1982. gada 29. septembra rītausmā divpadsmitgadīgā Mērija Kellermane no Elkgrovvilidžas, kas atrodas Čikāgas pievārtē, pamodināja savus vecākus, sūdzēdamās par sāpošu kaklu un iesnām. Vecāki iedeva bērnam tailenola kapsulu no nesen iegādāta iepakojuma. Pēc kādas stundas viņi atrada meiteni pakritušu viņas istabā uz grīdas. Izsauktā ātrā palīdzība nogādāja Mēriju slimnīcā, taču tur atlika vien konstatēt viņas nāvi. Tajā pašā dienā Čikāgas priekšpilsētā Ārlingtonheitsā radinieki atrada uz grīdas pakritušu 27 gadus veco pasta darbinieku Adamu Jānusu, kurš nomira drīz pēc nogādāšanas slimnīcā. Radi tai pašā vakarā sapulcējās viņa mājās, kur Adama brālis un viņa līgava, lai atbrīvotos no galvassāpēm, katrs iedzēra pa kapsulai tailenola no virtuvē atrastās pudelītes. Drīz pēc tam abi sabruka uz grīdas, tika nogādāt slimnīcā, kur, par spīti ārstu pūlēm, nomira. Tajā pašā dienā Čikāgas apkaimē notika vēl trīs citi līdzīgi nāves gadījumi.

Versija, ka pie minētajiem gadījumiem varētu būt vainojams saindēts tailenols, vispirms izskanēja privātā sarunā starp diviem ugunsdzēsējiem – Filipu Kapitelli no Ārlingtonheitsas un Ričardu Keivortu no Elkgrovvilidžas. Kapitelli piezvanīja ātrās palīdzības mediķiem, tie savukārt – policijai. Visai drīz gan mirušo asinīs, gan viņu iegādātajās tailenola kapsulās tika atklāta nāvējoša inde – cianīds – devā, kas daudzkārt pārsniedza letālo. Oktobra pirmajās dienās tailenols pazuda no zāļu tirgotavu plauktiem, savukārt presē parādījās ziņas par saindētiem medikamentiem un arī policija veica plašu iedzīvotāju apziņošanas kampaņu. Slimnīcās un ātrās palīdzības dienestā visā Amerikā vērsās tūkstošiem cilvēku, kuriem šķita, ka viņi saindējušies ar tailenolu. Tās gan izrādījās iedomas – bez piecām liktenīgajām tika atrastas vēl trīs saindētas pudeles, kuru saturu to pircēji, par laimi, nebija paspējuši lietot.

Tomēr sākotnēji šķita, ka indēšanai būs vēl viens upuris – tailenola zīmols. Šis kompānijas „Johnson & Johnson” biznesa stūrakmens tagad visiem asociējās ar nāvi – neko sliktāku kāda medikamenta reputācijai nevar pat iedomāties. Tailenolu glāba „Johnson & Johnson” mērķtiecīgā rīcība, bez vilcināšanās informējot visus zāļu tirgotājus, mediķus un arī sabiedrību, un izņemot no apgrozības tailenola preparātus apmēram 125 miljonu dolāru vērtībā. Daudz ko izšķīra tas, ka izmeklēšana drīz noskaidroja: kapsulas nav saindētas kādā no kompānijas rūpnīcām. Noziedznieks aiznesis tailenola iepakojumus no veikala, saindējis kapsulas, tad atnesis saindēto atpakaļ. Nozieguma aina bija skaidra, taču noziedznieku atrast tā arī nav izdevies. Apsūdzēts tika kāds Džeimss Ljūiss, kurš nosūtīja „Johnson & Johnson” vēstuli, pieprasot miljonu un draudot, ka citādi indēšana turpināšoties. Tomēr policijai neizdevās atrast pierādījumus tam, ka viņš tiešām ir „Čikāgas tailenola indētājs”. Ljūiss nosēdēja trīspadsmit gadus par šantāžu; izmeklēšana joprojām turpinās.