1910.gada 3.decembrī Francijas zinātnieks Žoržs Klods pirmo reizi demonstrē jauna tipa lampu. Parīzes izstādē viņš pirmo reizi demonstrē kādu gaismu var iegūt no stikla caurulītes, kas piepildīta ar paša Kloda iegūto neona gāzi. Tā rodas jauna lampa, ko visi pazīstam kā neona lampu.

Francijas zinātnieks Žoržs Klods sāka eksperimentēt ar dažādām gāzēm vēl universitātes laikā. Viņš apguva industriālo fiziku un ķīmiju Parīzes Universitātē un pats sevi sauca par eksperimentālās ķīmijas inženieri. Kopumā viņš pasaules vēsturē paliks atmiņā ar diviem īpašiem projektiem – viena rezultāts ir neona lampas, otrs ir enerģijas iegūšana no jūras dzīlēm, kur var izmantot auksto jūras ūdeni.

Ap 1902.gadu Žoržs Klods sāk nodarboties ar gāzu sašķidrināšanas pētījumiem. Pirmā komercializējamā gāze, ko Klods sašķidrināja, bija gaiss. Šo dažādo gāzu maisījumu Klods mācēja novest līdz tādai sašķidrināšanas pakāpei, ka industriālos apmēros varēja sākt ražot ne tikai sašķidrinātu skābekli, bet arī slāpekli un argonu. Ātri aptvēris sava atklājuma mērogu, Žoržs Klods nodibināja uzņēmumu “Air Liquide” – industriālo gāzu ražotāju, kas starp citu darbojas vēl arī mūsdienās.

Tomēr neona atklāšana nebija paša Kloda nopelns. Neons, kas ir viens no izplatītākajiem ķīmiskajiem elementiem pasaulē, izplatības ziņā tas seko uzreiz pēc ūdeņraža, hēlija, skābekļa un oglekļa. Šo inerto gāzi atklāja 1898.gadā, kad angļu ķīmiķi Viljams Ramzajs, un Moriss Traveris sašķidrināja visas gāzes līdz neonam.

Turklāt interesanti, ka neonam nosaukumu daļēji iedeva Ramzaja dēls. Spēlējies tēva laboratorijā, viņš pavaicāja, ar ko tēvs nodarbojas. Kad Ramzajs atbildēja, ka ar kolēģi atraduši jaunu gāzi, dēls vaicājis, kā to gāzi sauks. Tā kā zinātniekam nosaukuma meklēšana bija tik mazsvarīga, ka viņš par to nebija domājis, dēls piedāvāja to nosaukt par jauno gāzi – ja jau tā ir no jauna atklāta! Viņš piedāvāja to saukt latīņu valodā par 'novum' gāzi, kamēr tēvs deva priekšroku no grieķu valodas atvasinātajiem nosaukumiem. Tāpēc arī neons ieguva šādu nosaukumu, jo to izveidoja vadoties pēc grieķu vārda 'neos' – jauns.

Žoržs Klods zināja par jaunajiem atklājumiem, ko bija panākuši angļu zinātnieki un tāpēc arī sāka nodarboties ar tālāko gāzu sašķidrināšanu. Kad viņš pats ieguva neonu, viņam radās doma to pamēģināt nosacīti aizdedzināt. Neons ļoti interesanti reaģēja uz šādu darbību, un Klods ieguva jauna veida apgaismojumu. Ja dabasgāze deg ar atklātu liesmu, neons vairāk sila, jo tam cauri vienkārši laida elektrību. Kad neons šādā veidā uzsila, tas pārsvarā ieguva ugunīgi sarkanu krāsu. Tās intensitāte mainījās atkarībā no pievadītās elektrības spēka, tomēr krāsu spektrā tas pārsvarā nostājās sarkanās krāsas robežās. Klods saprata, ka šādai lampai nebūs pielietojuma ikdienas apgaismošanā, bet tā var būt laba kā papildus gaismeklis citām vajadzībām. Tāpēc viņš iepildīja šo gāzi stikla caurulītē un pieslēdza pie elektriskā avota.

1910.gada 3.decembrī viņš šo izgudrojumu parādīja Parīzes izstādē, bet jau pēc gada patentēja neona lampu kā daļu no reklāmas apgaismojuma. Tieši Žoržs Klods iedomājās, ka telpu apgaismojumam nederīgā neona lampa varētu aizstāt reklāmas afišas naktī. Kāpēc tērēt enerģiju, lai apgaismotu visu reklamējamo materiālu. Vienkāršāk ir šo materiālu izveidot no neona lampas. Tāpēc krogu, restorānu un citu iestāžu afišas sāka veidot neona lampu stikla caurules un ugunīgi sarkanīgā gaisma. Šobrīd var teikt, kurš gan nezina neona lampas, jo neona reklāmas un interjera risinājumi ir kļuvuši par sava laikmeta seju.