1900. gada 3. novembris ir diena, kad dzimis vācu uzņēmējs Ādolfs Daslers – firmas "Adidas" dibinātājs.

Ādolfs Daslers pasaulē nāca 1900. gada 3. novembrī Bavārijas pilsētiņā Hercogenaurahā – veļas mazgātājas un maiznieka ģimenē, kā otrs dēls. Vecākais brālis Rūdolfs, kuru visi sauca par Rudi bija vien divus gadus vecs, kad pastarītis ieradās pasaulē. Ādolfs, kuru reti kāds sauca pilnā vārdā, tā vietā izmantojot saīsinājumu Adi, bija kluss zēns.

Kad sākās Pirmais pasaules karš, Adi bija vien 14 gadu, tāpēc viņš, atšķirībā no vecākā brāļa karā netika iesaukts un tobrīd viņa lielākā aizraušanās bija futbols. Vācijai karā piedzīvojot sakāvi, Dasleru ģimenei pienāca grūti laiki. Vecākais brālis Rūdolfs no kara pārnācis, sākotnēji izmēģināja spēkus policista ampluā, bet tad, Adi mudināta, ģimene nolēma pievērsties apavu ražošanai. Tam, jāteic, abi dēli pievērsās ar riktīgu vācieša pedantismu.

Īpašs nags uz apavu radīšanu bija tieši Ādolfam. Sākotnēji viņi apavus taisīja savā mājā, bet vēlāk, kad bija izauguši, 1927. gadā ģimene noīrēja ēku rūpnīcai, tur strādāja 25 cilvēki un dienā varēja saražot ap 100 apavu pāru. Bet neba parastus apavus bija lēmuši radīt brāļi Dasleri. Brīdī, kad nodibināja savu ražotni, Ādolfs, joprojām dedzīgs futbolists būdams, radīja dizainu futbola apaviem, bet no tiem Ādolfam dzima ideja par sporta apaviem ar asumiem pie zolēm. Šo izgudrojumu par labu esam atzina tā brīža Vācijas olimpiešu - vieglatlētu treneris.

Pirmo reizi Dasleru apavos vieglatlēti uz starta izgāja 1928. gada olimpiādē un ar tiem Vācijas olimpiešiem izdevās tikt pie zelta 800 metru skrējienā. Tas deva milzu atspaidu brāļiem Dasleriem, kuru popularitāte pagājušā gadsimta 30. gados uzšāvās debesīs.

1936. gadā amerikāņu skrējējs Džesijs Ouens Dasleru apavos izcīnīja četras zelta medaļas un uzstādīja piecus pasaules rekordus. Brāļu Dasleru apavi nu bija kļuvuši par pasaules zīmolu. Palielinājās ražošanas un padošanas apjomi un laikā līdz Otrajam pasaules karam pasūtījumi pienāca no dažādu sporta veidu pārstāvjiem, tostarp basketbola, hokeja un beisbola apaviem.

Otrajam pasaules karam sākoties, neraugoties uz to, ka abi brāļi bija nacistu partijas biedri,  uzņēmumam sākās grūti laiki – konfiscēja Dasleru rūpnīcas, brāļi devās uz fronti, bet vienā no apavu rūpnīcām vācieši centās izveidot granātmetēju ražotni. Kad tas neizdevās, Adi tika atsaukts no frontes, lai varētu uzsākt apavu ražošanu vācu armijai. Tikmēr tobrīd karā iesauca Rūdolfu un uzņēmums palika Ādolfa rokās. Karam beidzoties, Dasleru rūpnīca nonāca amerikāņu zonā, bet brāļu savstarpējās attiecības bija pagalam saļodzījušās. Rezultātā brāļi uzņēmumu sadalīja. Tas notika 1948. gadā un tā esot bijusi pēdējā reize, kad abi runājuši.

Ādols paturēja Daslera apavu rūpnīcu, kamēr Rūdolfs izveidoja savu apavu fabriku. Loģiski, ka nācās mainīt arī nosaukumu, un te laimīgo lozi izvilka Adi. Viņš, savienojot savu iesauku ar uzvārda pirmo daļu, radīja zīmolu „Adidas”, Rūdolfs, kopējot brāli, izvēlējās nosaukumu „Ruda”, kam nebija lemts iedzīvoties un tas ātri vien pārtapa par „Puma”, lai izklausītos sportiskāks.

Brāļu strīds  turpinājās, sadalot dzimto pilsētu divās daļās, vienubrīd Hercogenauraha tika saukta par saliekto kaklu pilsētu, jo vispirms bija jānoskaidro, kura zīmola apavus tu valkā. Tā, kā gandrīz visi pilsētas iedzīvotāji strādāja vienā vai otrā uzņēmumā, klīst nostāsti, ka abu uzņēmumu darbiniekiem bija liegts tikties un kur nu vēl precēties. Brāļu sāncensība, nepārtraukti uzlabojot un attīstot savus produktus, cenšoties vienam otru pārspēt, turpinājās līdz pat abu aiziešanai viņsaulē. Starp citu kapos viņi apglabāti pēc iespējas tālāk vienu no otra. Sāncensība turpinājās vēl gadu desmitiem, jo abi ražotnes  atstāja saviem  dēliem, līdz 2009. gadā kompānijas darbinieki tikās futbola mačā, apliecinot, ka „Puma” un „Adidas” naids ir beidzies.