1936. gada 30. jūnijs vēsturē iegājis ar to, ka Amerikā iznāk rakstnieces – debitantes Margaretes Mičelas romāns "Vējiem līdzi".

"Vējiem līdzi" autorei – žurnālistei Margaretei Manerlinai Mičelai, kura audzināta  dievbijīgā garā, bijusi ļoti kautrīga un savas publikācijas iesākumā parakstīja kā Pegija M., pat pārdrošākajos sapņos nevarēja ienākt prātā, ka viņas rakstīto grāmatu gaida panākumi teju gadsimta garumā.

Pie tūkstoš lappušu manuskripta, otrā vīra uzmundrināta, Margarete strādājusi desmit gadu, turklāt viņa pie rakstāmgalda sēdusies ik dienas.

 Margaretes Mičelas ģimenē bija iecienīta stāstu stāstīšanas tradīcija – un tieši no radiniekiem viņa daudz uzzināja par Amerikas pilsoņu karu, kas beidzās 35 gadus pirms viņas dzimšanas. Bērnībā Mičela rotaļājusies vecajos ierakumos, kas joprojām bija saglabājušies Atlantas apkaimē, un bieži devās izjādēs ar konfederātu veterāniem. Jaunā Margarete bija aizrautīga lasītāja, kas mīlēja rakstīt stāstus un ludziņas.

1926. gada pavasarī pēc ceļgala traumas viņai sācies artrīts, kā dēļ Margaretei nācās pamest reportieres darbu vietējā avīzē un tieši šis notikums kļuva par leģendārā romāna tapšanas ierosinātāju. Tolaik viņa  dzīvojusi  pavisam nelielā dzīvoklītī, ko pati rakstniece dēvēja par "izgāztuvi".

Kādu dienu vīrs atnesa mājās rakstāmmašīnu un paziņojis sievai: "Tu jau esi izlasījusi visu, izņemot matemātikas un dabaszinātņu grāmatas. Tagad tu varētu uzrakstīt pati savu grāmatu, lai sevi izklaidētu."

Margarete diži pretī nav turējusies un pavisam drīz mazo istabiņu sāka aizpildīt ar aprakstītām lapām piestūķētas aploksnes. Mičela rakstījusi haotiski, spontāni, pierakstot stāstus, kas viņai atausa atmiņā no bērnības, turklāt romāna beigas esot uzrakstītas pirmās.

Sākotnējais romāna nosaukums bija "Rīt būs cita diena", kas ir viena no iemīļotākajām galvenās varones Skārletas frāzēm, kad viņa koķetā vieglprātībā cenšas visu svarīgo, pat domāšanu, atlikt uz vēlāku laiku. Tiesa, šo nosaukumu skeptiskais izdevējs no "Macmillan Publishers" lūdza nomainīt pret efektīgāku un rezultātā nonāca pie "Gone with the Wind" jeb "Vējiem līdzi", atsaucoties uz dzejnieka Ernesta Dausona populāra rindiņām. Par romāna sacerēšanu autore kā iesācēja saņēma pieticīgu avansu – 500 dolāru.

Romāns aptver 12 gadu ilgu laika posmu no 1861. līdz 1873. gadam. Tas sākas ar Skārletas agru jaunību, kas pilna vētru un dziņu, līdz trīs reizes precējušās misis O’Hāras, triju bērnu mātes, divdesmit astoņiem gadiem, no lielā pārticībā izlutinātās pusaudzes kaprīzēm līdz dzimtas īpašuma – leģendārās Taras kokvilnas plantācijas – bankrotam un atdzimšanai.

"Vējiem līdzi" tika izdots 1936. gada 30. jūnijā un uzreiz kļuva par pasaules mēroga dižpārdokli: dienas laikā tika pārdoti 50 000 eksemplāru, bet pusgada laikā jau viens miljons. 

Ja avansā viņa saņēma vien 500 dolāru, tad gada laikā autoratlīdzībā Mičela nopelnīja trīs miljonus dolāru. Šodien tie būtu vairāki desmiti miljoni dolāru. Gadu pēc iznākšanas Mičelas "Vējiem līdzi" saņēma Pulicera prēmiju literatūrā, bet brīdī, kad Holivudas producents Deivids Selzniks, vienojoties ar Mičelu, nopērk romāna ekranizēšanas tiesības, viņa saņem debitantei necerētu un rekordlielu summu - 50 tūkstošus dolāru.

Filma pie skatītājiem nonāk 1939. gadā un kļūst par vienu no amerikāņu kultūras fenomeniem. Romāna un filmas panākumi iecēla Margareti Mičelu slavas zenītā, fanu mīlestība bija tik liela, ka Mičelu grāmatas izdošanas dienā apsēda cilvēku pūlis, kas norāva viņai apģērba pogu un pat izrāva matu šķipsnu. Iespējams, tieši šis incidents kalpoja par ierosinājumu norobežoties no sabiedrības un rūpīgi sargāt savu privāto dzīvi.