Teātris Šifbauerdammā, Berlīnes Mites rajonā, pastāvēja kopš 1892. gada. Sākumā tā repertuārā dominēja nopietnā dramaturģija, 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs – tradicionālās operetes, bet 1928. gadā par teātra direktoru kļuva Ernsts Jozefs Aufrihts, kurš to pievērsa sava laika novatoriskajiem skatuves meklējumiem. Par viņa mākslinieciskās politikas pieteikumu kļuva dramaturga Bertolta Brehta un komponista Kurta Veila kopdarbs – „Trīsgrašu opera”, kuras pirmizrādei priekškars teātrī Šifbauerdammā vērās 1928. gada 31. augustā.

„Mekijam ir tikai nazis, bet šis nazis redzams nav…” dzied leijerkastnieks, izklaidēdams Londonas pūli ar balādi par nežēlīgo un cinisko noziedznieku Mekiju Nazi. „Trīsgrašu operas” galvenos personāžus un sižetu Brehts aizguvis no cita skatuves darba – tieši 200 gadus agrāk radītās britu komponista Džona Geja „Ubagu operas”, kurā savam laikam novatoriskā stilā atveidota Londonas padibeņu dzīve. Brehts saglabājis darbības vietu un fabulas pamatu: tās pamatā ir bandas vadoņa Mekija Naža vēlme apprecēt Polliju Pīčumu, bet šai vēlmei pretojas Pollijas tēvs – nekronēts Londonas ubagu karalis. Misteram Pīčumam izdodas dabūt Mekiju pie karātavām, taču tad autors, izmatojot pazīstamo deus ex machina principu, liek iestāties laimīgām beigām, un Mekijs tiek ne tikai atbrīvots, bet arī iecelts muižnieka kārtā. Džona Geja darbs ir parodija par tolaik populārajām Hendeļa operām un satīra par 18. gadsimta Anglijas sociālo realitāti, savukārt Brehts, pārcēlis darbību 100 gadus vēlāk, Viktorijas laika Londonā, parodē pašu Geju un kritizē sava laika sabiedrību no marksisma pozīcijām. „Trīsgrašu operas” kvintesenci var ietvert jautājumā: „Kurš ir lielāks ļaundaris – banku laupītājs vai baņķieris?” Var vien piebilst, ka jautājums ir aktuāls joprojām.

Vairums kritiķu uzņēma „Trīsgrašu operu” atzinīgi, daži pat ar sajūsmu. Tomēr bija arī tādi, kuri pasludināja darbu par samaitājošu, zaimojošu un sabiedrības pamatus graujošu. Berlīnes publika savā vairumā piekrita slavētājiem, un iestudējums piedzīvoja 400 izrādes. „Trīsgrašu opera” joprojām ir viens no biežāk iestudētajiem Bertolta Brehta darbiem, taču vēl daudz biežāk tiek atskaņoti Kurta Veila džeziskie songi. „Balāde par Mekiju Nazi” kļuvusi par īstu hītu, starp kura neskaitāmajiem izpildītājiem minami Frenks Sinatra, Robijs Viljamss, Ella Ficdžeralde un, protams, Luijs Ārmstrongs.