Lai arī PSRS oficiāli sabruka 1991. gadā, par neformālu Padomju Savienības sabrukumu, vismaz Rietumu pasaulē uzskata 1990. gada 31.janvāri, dienu, kad Maskavā Puškina laukumā atvēra pirmo ātrās ēdināšanas restorānu “McDonalds”.

Katram kārtīgam padomju cilvēkam bija vairāki sapņi - pabūt ārzemēs, nopirkt kaut ko ārzemēs, piemēram, coca-colu, vai arī paēst “McDonalds”. Tas asociējās brīvības garša, kas par realitāti kļuva1990. gada. 31. janvārī.

Lai arī formāli PSRS sabruka tikai 1991 .gadā, “McDonalds” atvēršana bija faktiskā komunisma sakāves atzīšana. Rietumu medijos šo notikumu aprakstīja kā PSRS sabrukuma simbolu.

“McDonalds” vēlējās atvērt savu restorānu PSRS jau 1976. gadā. Tomēr vietējā vara lika drusku pagaidīt. Komunistu partija savu jā vārdu, lai gan pareizāk būtu teikt savu "da" pateica 1988. gadā. Pirms atvēršanas nācās uzbūvēt rūpnīcu, kurā saražoja visas nepieciešamās sastāvdaļas un investīcijas tajā pārsniedza 50 miljonus dolāru. Pēc tam sākās paša restorāna būvniecība. Tieši pateicoties kanādiešu menedžeriem kļuva iespējama restorāna būvniecība. Viņi personīgi apmeklēja Maskavu, lai uzraudzītu būvniecības gaitu.

Kopš atļaujas saņemšanas pagāja vien divi gadi, līdz brīdim, kad 1990. gada 31. jnvārī, vietā, kur vēl pirms gada atradās visparastākā padomju kafejnīca, Maskavā durvis vēra vaļā pirmais ātrās ēdināšanas restorāns.

Vēl pirms tam notika darbinieku atlase, kas izraisīja zināmu ažiotāžu tā laika darba tirgū. Ātrās apkalpošanas restorāns saņēma ap 35 000 darba gribētāju pieteikumu, no kuriem pieņēma darbā tikai 600. 

Pirmais "McDonald's" Maskavā tika atvērts Puškina laukumā. Tolaik restorāna atvēršanu cilvēki sagaidīja kilometriem garās rindās, bet reklāmas bukleti vēstīja par iespēju izbaudīt "Amerikas garšu".

Tas, protams, nebija nekāds parasts restorāns. Iekštelpās atradās 700 vietas un 27 kases, bet ārpusē bija paredzētas 200 sēdvietas. Diezgan atbilstošs izmērs milzīgai pilsētai, bet arī ar to bija par maz.

Bija domāts, ka atvēršanas dienā restorānam nāksies apkalpot ap 1000 pircēju. Atvēršanas brīdī pie durvīm stāvēja 5 000 apmeklētāju, bet visas dienas laikā restorānā pabija 30 000 cilvēku.

“McDonalds” tolaik bija salīdzinoši dārgs. Valstī tolaik vidējā alga bija 150 rubļu, viens “Big Mac” burgers maksāja 3,75 rubļus, tomēr tas neapturēja cilvēkus no slavenās maltītes nogaršošanas. Cilvēki bija gatavi tērēt četru dienu algu, lai nobaudītu “Big Mac” komplektu. Bet tas, kas visvairāk pārsteidza apmeklētājus, bija pārdevēju laipnība, kas krasi kontrastēja ar tolaik ierasto padomju savienībā valdošo attieksmi. Tolaik valdīja savdabīgs nerakstīts likums, ka klientam nekad nav taisnība.

Kāda skolotāja no Maskavas toreiz intervijā “New Yourk Times” sacījusi šādus vārdus: "Šī ir paraugstunda visai valstij. Kas mūs nogalina, ir tas, ka vidējais strādnieks nezina kā strādāt un negrib arī zināt. Mūsu entuziasms ir pazudis. Bet šeit manu ēdienreizi papildināja darbinieku sirsnīgie smaidi."