1828. gada 31. martā komponists Roberts Šūmanis pirmoreiz sastop savu nākamo sievu, pianisti Klāru Vīku, savukārt 1841. gada 31. martā notiek Šūmaņa 1. simfonijas „Pavasaris” pirmatskaņojums.

1828. gada 31. martā Leipcigā, Koldicas garā vājo dziednīcas direktora doktora Kārusa namā tika rīkota muzikāla pēcpusdiena. Starp mājas koncerta dalībniekiem bija arī astoņgadīgā Klāra Vīka - neparasti apdāvināts bērns - un tobrīd septiņpadsmitgadīgais tieslietu students Roberts Šūmanis (attēlā). Klāras klavierspēle sajūsmināja Robertu, un, ļoti iespējams, bija izšķirošais arguments, kas lika jauneklim izšķirties par labu savai kopš bērnības lolotajai kaislībai - mūzikai. Viņš pieteicās uz klavierstundām pie Klāras tēva Fridriha Vīka un apmēram gadu bija biežs viesis Vīku mājās, kur nereti muzicēja kopā ar pievilcīgo Vīka kundzi, pret kuru diezgan noteikti izjuta ne tikai muzikālu interesi. Pāris gadus vēlāk Roberts rakstīja mātei- "Visa mana līdzšinējā dzīve bijusi divdesmit gadus ilga cīņa starp dzeju un prozu jeb, ja vēlaties, starp mūziku un tieslietām… Nu es stāvu krustcelēs, un mani baida jautājums- "Kuru ceļu iet?" Ja sekoju savam sargeņģelim, man jāiet mākslas ceļš, kas, es ticu, arī ir pareizais."

Tikmēr Klāra, nu jau divpadsmit gadus veca, sava tēva pavadībā devās koncertturnejā pa Eiropu, plūcot brīnumbērna laurus. Parīzē leģendārais Nikolo Paganīni piedāvāja viņai kopīgu koncertu, Veimārā sirmais Gēte dāvināja viņai medaļu ar savu portretu un autogrāfu "Talantīgajai māksliniecei Klārai Vīkai". Astoņpadsmit gadu vecumā Klāra vairākus mēnešus koncertēja Vīnē, un Frederiks Šopēns un Ferencs Lists veltīja pianistei jūsmīgas atsauksmes, bet imperators Ferdinands I piešķīra viņai titulu "Karaliskā un Ķeizariskā kamervirtuoze"- augstāko Austrijas impērijas muzikālo godalgu. Fridriham Vīkam atlika vien priecāties par sava lolojuma panākumiem, un vienīgais, kas bojāja gādīgajam tēvam omu, bija jaunais Šūmaņa kungs, kurš nu jau labu laiku tvīka pēc Klāras, pie kam jūtas acīmredzami bija abpusējas. Roberts uzstājīgi izlūdzās Vīka kungam viņa meitas roku, par ko tas ne dzirdēt negribēja. Līdz tam komponējis gandrīz vai vienīgi klavierēm, jaunais skaņradis gada laikā radīja gandrīz 170 romantiskas jūsmas caurstrāvotu lieder, un tad jau arī bija sagaidīta Klāras pilngadība, un tēvs vairs nevarēja stāties ceļā meitas laimei. 1840. gada septembrī Klāra un Roberts svinēja kāzas, un nākamā gada janvāra nogalē Šūmanis četrās dienās radīja uzmetumu savai 1. simfonijai, kam dots zīmīgais nosaukums "Pavasaris". Simfonijas pirmatskaņojums Leipcigas Gevandhaus orķestra sniegumā ar Fēliksu Mendelsonu pie diriģenta pults notika 1842. gada 31. martā - tieši trīspadsmit gadus pēc Roberta un Klāras pirmās tikšanās.