1993. gada 5. martā pēc atkārtotas pieķeršanas dopinga lietošanā kanādiešu sprinteris Bens Džonsons tiek diskvalificēts uz mūžu.

Jamaikā dzimušais Džonsons 14 gadu vecumā kopā ar mammu un trim no pieciem brāļiem un māsām pārcēlās uz Kanādu, atstājot tēvu Jamaikā turpinām strādāt tālruņu uzņēmumā.

Ar vieglatlētiku Bens Džonsons saslima 15 gadu vecumā, skatoties Monreālas olimpiskās spēle 1976. gadā, un pēc tam, pateicoties brālim, satikās ar īsto treneri, kas ļāva Džonsonam kļūt par pasaules līmeņa īso distanču skrējēju.

Kanādiešu sprinteri Benu Džonsonu savulaik uzskatīja par pasaules ātrāko cilvēku. Viss sākās, kad 1987. gadā viņš sasniedza pasaules rekordu 100 m skrējienā, to veicot 9,83 sekundēs, un turpinājās, kad viņš kļuva par pasaules rekordistu 100 metru skrējienā Seulā 1988. gada Olimpiskajās spēlēs.

100 metru finālskrējiens notika 24. septembrī, stadionā pirms tā spriedze bija pamatīga, Bens Džonsons uz starta esot iznācis pēdējais. Uz olimpiskā simt metro finālskrējiena starta līnijas bija gatavs stāties viss pasaules tā brīža zieds, tāpēc arī sportistu vidū valdīja psiholoģiska cīņa, sāncenši esot uzvedušies kā lauvas krātiņā un viens otram acīs nav skatījušies.

Kad atskanēja starta šāviens, Džonsons kā bulta izrāvies vadībā un tikai 9,79 sekundes vēlāk viņš bija sagrāvis pasaules rekordu, parādot ko līdz šim vieglatlētikā neredzētu. Bens Džonsons pēc medaļas saņemšanas teicis zīmīgus vārdus, ka zeltu neviens viņam nevar atņemt. Tomēr Bena slavas burbulis sprāga nākamajā dienā, un visu sporta sabiedrību šokēja fakts, ka vieglatlēta urīna analīzēs tika atrastas dopinga pēdas.

Zelta medaļu viņam atņēma. Delegācija ienākusi sportista istabiņā olimpiskajā ciematā un lūgusi medaļu atdot. Pēc tam Džonsonu izraidīja no spēļu norises valsts Dienvidkorejas, kā arī anulēja pirms gada gūto pasaules rekordu.

1991. gadā Bens atgriezās, taču jau tad bija aizdomas, ka viņš atkal lieto dopingu, un tās bija pareizas – vēl viena diskvalifikācija, neraugoties uz to 1992. gadā Džonsons startēja Barselonas Olimpiskajās spēlēs, taču finālā neiekļuva.

1993.gadā 5. martā pēc atkārtotas pieķeršanas dopinga lietošanā kanādiešu sprinteri Benu Džonsonu diskvalificētja uz mūžu. Sacensībās Beļģijā viņu jau atkal pieķēra dopinga lietošanā.

Turpmākos gadus Džonsons centies atrast savu vietu, vienubrīd pat strādājot par personīgo treneri Lībijā pie pulkveža Kadafi dēla Saadi, kuram bija vēlme kļūt par profesionālu futbolistu. Džonsons joprojām nav samierinājies ar diskvalifikāciju Seulas olimpiādē, jo viņš to sauc par netaisnīgu izturēšanos, norādot, ka iespējams viņš kritis par upuri, aizsargājot citus, kuri lietojuši tieši tos pašus medikamentus. Vēl viena no viņa versijām bijusi, ka viņš upurēts konkurējošo apavu sponsoru strīda dēļ.