1962. gada 5. oktobrī britu skaņu ierakstu tirgū parādījās singls, ar kuru debitēja kāda tobrīd mazpazīstama grupa no Liverpūles – "The Beatles".

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Liverpūle, viens no Lielbritānijas tradicionālajiem industrijas centriem un aktīva osta, piedzīvoja ne tos labākos laikus. Pilsētā bija viens no augtākajiem bezdarba līmeņiem valstī, kas nozīmēja, ka tūkstošiem jaunu ļaužu nācās izmisīgi domāt, ko darīt pēc skolas beigšanas. Viena no iespējām bija – dibināt savu ansambli un spēlēt klubos. Šādai izvēlei iedvesmoja daudzie amerikāņu popmūzikas ieraksti, kurus Liverpūles padsmitniekiem pārveda viņu tēvi un vecākie brāļi, kuri strādāja uz kuģiem. Sešdesmito gadu sākumā Liverpūlē bija vairāk nekā trīs simti popa un roka ansambļu. Viens no tiem – grupa „The Beatles”, kuras kodolu veidoja Džons Lenons un Pols Makartnijs, kuri spēlēja kopā kopš 1957. gada; Džordžs Harisons pievienojās 1958. gada sākumā, bet 1960. viņi pieaicināja grupā arī bundzinieku Pītu Bestu.

1961. gada novembrī, kad skaņu ierakstu veikala īpašnieks un mūzikas producents Braiens Epsteins pirmo reizi dzirdēja „Bītlus” spēlējam klubā ar nosaukumu „Cavern” – „Ala” –, grupai jau bija zināma koncertu un arī ierakstu pieredze, tai skaitā regulāri spēlējot izbraukumos Hamburgā un ierakstoties kompānijā „Polydore Records” kā rokenrola dziedātāja Tonija Šeridana pavadošajai grupai. Ka vēlāk atcerējās Epsteins: „Man tūdaļ patika tas, ko es dzirdēju. Viņi bija svaigi, viņi bija patiesi, un viņos bija, kā man šķita, zvaigžņu kvalitāte.” Pirmā kompānija, kam Epsteins piedāvāja „Bītlus” – „Decca Records” – pēc noklausīšanās paziņoja, ka „ģitāru ansambļi iziet no modes” un „„Bītliem” nav nākotnes šovbiznesā”. Tālredzīgāka izrādījās kompānija EMI un producents Džordžs Mārtins, piedāvājot izlaist grupas singlu ar EMI piederošo „Parlophone Records” firmas zīmi. Ieraksti notika EMI studijā Ebīroudā, Londonā, 1962. gada otrajā pusē.

Tiesa, līdz ar to „Bītli” bija nonākuši mūzikas industrijas „dzirnavās”, un tas prasīja zināmus upurus. Par tādu kļuva grupas tābrīža bundzinieks Pīts Bests, kura spēle nepārliecināja producentu Mārtinu. Bestu palūdza aiziet, un viņa vietā pie bungām sēdās Ringo Stārs. Sākotnēji producents bija iecerējis, ka „Bītli” debitēs ar Miča Mjurreja dziesmu „How Do You Do It?”, bet tā nu puiši nebija ar mieru. Viņi paziņoja, ka vienkārši nevar atgriezties Liverpūlē, startējuši ar svešu gabalu. Par laimi, Mārtins atkal bija gana tālredzīgs, un par „Bītlu” pirmā singla galveno dziesmu kļuva „Love Me Do”. Dziesmu Makartnijs bija sacerējis vēl kā piecpadsmitgadīgs puika, bastodams no stundām, bet vēlāk apstrādājis kopīgi ar Lenonu. Kā atzinās Mārtins, viņam palīdzējusi izšķirties Lenona kolorītā mutes harmoniku spēle. Mazā vinila diska otrā pusē bija vēl viens agrīnais „Bītlu” hits – „P.S. I Love You”. Lielbritānijas skaņu ierakstu tirgū singls parādījās 1962. gada 5. oktobrī.