1890. gada 6. augusta Obērnā, Ņujorkas štatā, ASV, uz elektriskā krēsla sodīts pirmais noziedznieks.

Elektrisko krēslu mūsdienās uzskata par pārāk nežēlīgu nāvessoda veidu, bet vēl nesen tas bija ļoti izplatīts. Strāva, kas plūst cauri ķermenim rada neatgriezeniskus bojājumus iekšējiem orgāniem un smadzenēm, lai arī āda parasti paliek neskarta. Teorētiski nāvei vajadzētu iestāties tiklīdz tiek norauta strāvas padeves svira, bet ne vienmēr tā notiek. Sajūta, kā sadeg tavi iekšējie orgāni, noteikti nav no patīkamākajām.

Noziedzniekus uz elektriskā krēsla sāka sēdināt 19. gadsimta beigās, kad “progresīvas” sabiedrības atbalstītāji nolēma, ka visi iepriekš pastāvošie nāvessodu veidi, piemēram, dedzināšana uz sārta vai pakāršana ir pārāk nehumāni. Pēc viņu domām, likumpārkāpējam soda izciešanas procesā nevajadzētu papildus ciest: galu galā viņam tiek atņemts visdārgākais – dzīvība.

Tiek uzskatīts, ka pirmo elektriskā krēsla modeli 1888. gadā izgudroja Harolds Brauns, kurš strādāja Tomasa Edisona uzņēmumā. Saskaņā ar citiem avotiem, zobārsts Alberts Sautviks kļuvis par elektriskā krēsla izgudrotāju tieši ar domu, ka tā būs humāna alternatīva pakāršanai.

Un nogalināšanas ar elektrisko krēslu tehnoloģija ir šāda: noziedznieku sēž uz krēsla, ar ādas siksnām nostiprina plaukstas, potītes, gurnus un krūtis. Divi vara elektrodi ir piestiprināti ķermenim, viens uz kājas, āda zem tā parasti tiek noskūta, lai panāktu labāku strāvas plūsmu. Otrais tiek uzlikts uz noskūta galvvidus. Parasti elektrodus ieeļļo ar īpašu želeju, lai uzlabotu strāvas plūsmu un samazinātu ādas dedzināšanu. Soda izpildītājs nospiež slēdža pogu vadības panelī, nodrošinot pirmo izlādes spriegumu 1700–2400 voltu stiprumā un ilgumu 30–60 sekundes. Laiks taimerī tiek iestatīts iepriekš, un strāva tiek automātiski izslēgta.
Nāvi, kurai jānotiek pēc sirdsdarbības apstāšanās, obligāti reģistrē ārsts.

1890.gada 6.augustā ASV nāvessoda izpildei pirmo reizi izmantoja elektrisko krēslu. “Par pirmo “upuri’ kļūst 30 gadus vecais Viljams Kemlers, kurš tika atzīts par vainīgu slepkavībā. Viņš savu mīļāko Matildu Zīgleri bija noslepkavojis ar cirvi.

Soda izpilde nenoritēja kā plānots: eksekūcija notika divos etapos, jo pirmais 1000 voltu strāvas trieciens 17 sekunžu garumā nebija pietiekams, lai gan teorētiski tam bija jāizraisa nekavējoša bezsamaņa un sirds apstāšanās. Iepriekšējā dienā eksekūcija bija izmēģināta ar zirgu. Ārsti apskatīja Kemleru, bet viņš vēl elpoja. Tad nekavējoties tika dots nākamais trieciens 2000 voltu spriegumā, kas bija nāvējošs. Vienīgi liecinieki sajutuši gruzdošas gaļas smaku.

Tā kā aptuveni astoņas minūtes ilgo nāvessoda izpildi bija atļauts noraudzīties dažiem preses pārstāvjiem, nākamajā dienā ASV pāršalca vēsts par jauno nāvessoda veidu, kas tika raksturots kā „briesmīgs skats – daudz sliktāks nekā pakāršana".

Neraugoties uz to, šī metode ilgu laiku izmantota ASV un Filipīnās. Ilgstoši tas bija kā vienīgais nāves soda veids Amerikā.

Savukārt Latvijā nāvessods nav atļauts kopš 1999.gada 1.jūnija.