1914. gada 6. oktobris ir diena, kad pasauli ieraudzījia pasaulslavenais norvēģu pētnieks Tūrs Heijerdāls.

Viens no 20.gadsimta populārākajiem cilvēkiem, pasaulslavenais norvēģu ceļotājs, pētnieks, etnogrāfs un antropologs Tūrs Heijerdāls pasaulē nāca Norvēģijas dienvidu piekrastes mazpilsētā Larvīkā 1914. gada 6. oktobrī gana pārtikušā ģimenē. Bet vecāku savstarpējās attiecības bija sliktas, tāpēc vecāki jau diezgan drīz pēc zēna piedzimšanas izšķīrās un Tūrs palika ar mammu, kura strādāja antropoloģijas muzejā. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc zēns bērnībā pasaku vietā lasīja grāmatas par antropoloģiju. Tā jau agrā bērnībā Heijerdāls iepazina Darvina evolūcijas teoriju.

Pasaules okeānu apceļotājs, izrādās, bērnībā ļoti baidījies no ūdens, iemesls – viņš peldoties divas reizes gandrīz noslīcis. Tāpēc mūža nogalē pēc daudziem riskantiem un bīstamiem jūras ceļojumiem Heijerdāls pats teicis, ja 17 gadu vecumā kāds būtu viņam teicis, ka reiz ar nedrošu laivu ilgi peldēs okeānā, Tūrs šo cilvēku sauktu par pagalam traku.

Tūrs bailes no ūdens palaida vaļā gluži nejauši – viņam bija vien 22 gadi, kad viņš iekrita upē, un tomēr izpeldēja. Kad bija laiks stāties universitātē, Tūram viņa aizraušanās jau bija pavisam skaidra, viņš iestājās Oslo Universitātes Dabas un ģeogrāfijas fakultātē. Tūram apprecoties, pēc augstskolas beigšanas nemiera gars urdīja pamēģināt dzīvi neskartas dabas apstākļos, tāpēc jaunlaulātie gluži kā Ādams un Ieva paradīzes dārzā dzīvoja Marķīza salā Klusajā okeānā, bet kad abu kājas sāka klāt asiņojošas čūlas un nācās meklēt mediķu palīdzību, piedzīvojumu meklētāji sapratuši, ka mūsdienu cilvēks vairs nespēj izdzīvot pirmatnējo cilvēku dzīves apstākļos. Viņi gan atgriezās dzimtenē, bet Tūra nemiera gars nebija apslāpējams.

Heijerdāls savulaik ar indiāņu laivas kopiju šķērsoja Kluso okeānu, bet ar ēģiptiešu papirusa laivu – Atlantijas okeānu. Pirmais Heijerdāla sasniegums – 1947.gada ceļojums ar indiāņu niedru laivu "Kon-Tiki" pāri Klusajam okeānam – izpelnījās plašu pasaules uzmanību. Ar šo ekspedīciju viņš vēlējās pierādīt, ka Polinēzijas salu iedzīvotāji ieradušies no Dienvidamerikas, nevis Dienvidaustrumāzijas, kā domāja līdz tam.

101 dienu ilgā 6920 kilometru ekspedīcija no Peru uz Polinēziju beidzās ar panākumiem, kaut gan lielākā daļa zinātnieku toreiz apgalvoja, ka Heijerdāla laiva bezcerīgi nogrims, bet viņš pats un viņa sešu vīru komanda noteikti noslīks.

1951.gadā viņš ieguva ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu par dokumentālo filmu par "Kon Tiki" ekspedīciju. Grāmatu pārtulkoja 66 valodās.

1970.gadā viņš kopā ar starptautisku ekspedīciju šķērsoja Atlantijas okeānu ar papirusu laivu "Ra II", lai pierādītu, ka senie ēģiptieši varēja nokļūt Amerikā. Viņš ar niedru kuģi "Tigris" ceļoja no Tuvajiem Austrumiem uz Indijas okeānu, lai atkārtotu senos tirdzniecības ceļus. Viņš veicis vairākus citus ceļojumus dažādās pasaules malās. Savas teorijas Heijerdāls bieži pamatoja ar novērojumiem – piemēram, par acteku Meksikā un ēģiptiešu celto piramīdu līdzīgumu, vai arī par Klusā okeāna suņu un saldo kartupeļu apbrīnojamo līdzību ar suņiem un kartupeļiem Dienvidamerikā.

Heijerdāla kolēģi zinātnieki viņu allaž uzskatījuši par pārgalvīgu, bet viņš pats mēdzis pazoboties par tradicionāli akadēmiskiem zinātniekiem, sakot: "Ja jūs esat zinātnieks, jūs nekuģojat niedru laivā. Ja jūs esat zinātnieki, jūs sēžat un citējat viens otru."