1787.gada 7.decembrī Delavēra kļūst par pirmo ASV štatu, kas ratificē nesen kā izstrādāto ASV konstitūciju. Konstitucionālajā konventā tika nolemts, ka, ja valsts pamatlikumu ratificēs vismaz 9 no 13 štatiem, tad pamatlikumu uzskatīs par pieņemtu. Delavēra pirmā uzņēmās iniciatīvu, iegūstot nosaukumu Pirmais Štats.

Amerikas Savienoto valstu izveidošanās un līdz ar to arī pamatlikumi, kas tapa, lai uzturētu kārtību jaunajā valstī, nebija iedomājami bez asiņainā neatkarības kara. Jau vairākus gadus pirms revolūcijas Ziemeļamerikā bija skaidrs, ka nesaskaņas starp Lielbritāniju un tās 13 kolonijām ir pārāk lielas. Turklāt jāmin, ka ASV kļuva par jauna veida valsti, kas piesaistīja arī daudzu filozofu un politikas zinātnes ekspertu uzmanību. Veidojās jauna valstiska forma, kurā mēģināt savienot visus jaunākos tā laika ideālus. Tāpēc arī process, kurā ASV tapa par tādu valsti, kāda tā ir šodien, raksturojams kā ilgs un ar smagām kaujām.

Konvents, kas sanāca Filadelfijā pēc neatkarības kara, bija pilns apņēmības izveidot Amerikas Savienotajām valstīm jauna veida valdību. Pēc kara funkcionējošā Kongresa valdība ar Konfederācijas likumiem nebija efektīva. 1787.gada pavasarī un vasarā štatu pārstāvji sanāca uz konventu, lai izstrādātu jaunu pamatlikumu valstij, kurai bija jāsāk normāli funkcionēt. Lai arī viedokļi bija dažādi, tomēr tādu izcilu domātāju, kā Virdžīnijas pārstāvja Džeimsa Madisona vai Ņujorkas priekšstāvja Aleksandra Hamiltona uzsvars, ka jāveido pilnīgi jauns pārvaldes modelis, ieguva dzirdīgas ausis. Konventa locekļi par tikšanās priekšsēdētāju ievēlēja Džordžu Vašingtonu, kuram bija milzīga autoritāte pēc neatkarības kara. Tieši viņa loma bija izšķiroša, lai sabalansētu štatu intereses. Konstitūcija, kuru izstrādāja šis konvents, bija izcils dokuments, kas mācēja sabalansēt dažādas intereses un nošķirt tās dažādos varas līmeņos. Tieši šī iemesla dēļ ASV konstitūcija ir viena no senākajām pasaulē, kas vēl joprojām darbojas.

1787.gada 17.septembrī štatu pārstāvji parakstīja lēmumu par jaunās konstitūcijas pieņemšanu. Dokuments kļuva īpašs ar to, ka pirmo reizi nodalīja likumdevējvaru no izpildvaras, atdalot arī augstāko varu, kas bija likuma vara un tā piederēja tiesai. Lai nule kā izveidotā štatu savienība neizjuktu pa knapi sadiegtajām vīlēm, konstitūcijas autori iekļāva balansējošus mehānismus, kā apmierināt dažāda veida ambīcijas un varas instrumentus. Federālā vara tika sadalīta likumdevējvarā, kuru iemiesoja divpalātu Kongress. Tajā varēja pilnā mērā izpausties štatu un štatu iedzīvotāju vēlmes, ievēlot Kongresā savus priekšstāvjus. Izpildvaru nodalīja no likumdevējvaras un izvirzīja par valdību ar prezidentu priekšgalā. Izpildvara atskaitījās likumdevējvarai, kas savukārt pakļāvās likumiem, kurus pati pieņēma.

Lai kontrolētu likumu ievērošanu, konstitūcijā nodalīja juridisko varu jeb tiesu varu. Lai arī tai nebija mehānismu kā pašai mainīt likumus, tomēr tai iedeva visas iespējas sekmēt neatkarīgu likuma ievērošanu. Uz konstitūcijas dokumenta uzrakstīja virsrakstu – Mēs, pilsoņi!, tādējādi apliecinot, ka dokuments ir veidots visu ASV cilvēku interesēs.

Kad pamatlikumu pieņēma konvents, tas bija tikai labs nodomu dokuments. Lai šis dokuments tiešām iegūtu augstākā likuma spēku, tas bija jāratificē štatu pašpārvaldēs. Tika noteikts, ka dokumentu par ratificētu uzskatīs tad, ja vismaz 9 no 13 štatiem to pieņems kā savu augstāko likumu. Pastāvēja bažas, ka ne visi uzreiz steigsies dokumentu apstiprināt. Lai ledus sakustētos, pirmais štats, kas enerģiski uzņēmās jaunās konstitūcijas ratificēšanu bija Delavēra. Viens no mazākajiem ASV štatiem, kam bija arī viena no mazākajām cilvēku populācijām 1787.gada 7.decembrī nobalsoja, ka pieņem jauno konstitūciju kā savu konstitūciju. Tieši šī iemesla dēļ, Delavēru sauc par Pirmo Štatu jeb to štatu, kas iedeva ticību dokumentam, pie kura tik cītīgi bija strādāts.

Līdz nākamā gada jūnijam štati diskutēja par šo dokumentu un Ņūhempšīra kļuva par devīto, kas arī to atzina par savu augstāko likumu. Tikai tad varēja teikt, ka konstitūcija ir kļuvusi par ASV pamatlikumu. Interesanti, ka kopš šīs konstitūcijas stāšanās spēkā tā ir labota 27 reizes. Tikai elastība pielāgot šo dokumentu ļāvusi saglabāt ASV Konstitūciju cauri laikmetiem, kad cilvēktiesības, pilsoņu brīvības un jauns skats uz valsts varas lomu ir mainījis ne tikai sabiedrību, bet arī valsti, Jo pamatlikuma un valsts varas galvenā loma ir kalpot tās iedzīvotājiem.