Elena Makartūra, angļu burātāja, 2005. gada 7. februārī uzstādīja rekordu pasaules apbraukšanas ātrumā. Proti, viņa apkārt zemeslodei apkuģoja 71 dienā 14 stundās 18 minūtēs un 33 sekundēs, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja francūzim, kurš šo pašu ceļojumu veica gandrīz 73 dienās.

 

Elenas Patrīcijas Makartūras rekordbrauciens sākās Biskajas līcī, Francijas ziemeļu piekrastē 2004. gada 28. Novembrī, un viņas maršruts šķērsojas visus meridiānus. Elenas lielākais izaicinājums bija kuģot, cik vien iespējams tuvu Dienvidpolam, izvairoties no sadursmēm ar aisbergiem.  Ceļojums aizritēja trimarānā, kas bija būvēts speciāli, lai izturētu kuģošanu sevišķi bargos laika apstākļos. Turklāt kuģojamais aparāts bija pielāgots braucienam vienatnē. Tas nozīmē tikai to, ka visa šī brauciena laikā Elena Makartūra ne reizi nedrīkstēja iemigt ilgāk par 20 minūtēm, varbūt pusstundu. Un loģiski, ka šis bija jūrasbraucējai grūtākais brauciens, kāds vien bijis, tāpēc brauciena beigās sieviete bija pilnīgā spēku izsīkumā.

Elena burājuma laikā gan sadūrusies ar vali, gan pie ģeneratora apdedzinājusi roku, gan labojusi buras, gan izvairījusies no aisbergiem, gan pārvarējusi spēcīgu vēju un augstus viļņus, kas draudējuši apgāzt viņas jahtu, gan nemitīgi cīnījusies ar miega badu.

Tomēr viņa to paveica. Ja līdz šim braucienam plašākai sabiedrībai Elena bija pazīstama kā britu burātāja no Dārbšīras grāfistes un varēja lepoties ar labākās garo distanču burātājas statusu, tad 2005. gada 7. februārī, pasaule viņu iepazina, kā pasaules ātrāko apkuģotāju, jo tieši šai dienā viņa atgriezās Biskaja līcī, ko bija pametusi vien pirms 71 dienas 14 stundām 18 minūtēm un 33 sekundēm. Līdz ar to viņai izdevās apsteigt savu priekšteci, francūzi Fransisu Žuajonu, kurš šo pašu bija paveicis teju 73 dienās. Starp citu, Fransiss bija viens no pirmajiem, kurš apsveica Makarturu ar paveikto, lai arī viņa vien pirms gada sasniegtais rekords nu bija kritis.

Pēc šī brauciena Elenai Makartūrai Lielbritānijā tika piešķirts Dāmas tituls, kas ir līdzvērtīgs bruņinieku titulam, ko piešķir britu vīriešiem. Tādēļ nereti viņu dēvē arī par Dāmu Elenu Patrīciju Makartūru. Pēc notikušā britu prese pārcilāja statistiku un secināja, ka Makarturai līdzīgu nav – pat kosmosā pabijuši un Everestā uzkāpuši krietni vairāk cilvēku, nekā ir to, kuri riskējuši vienatnē doties apkārt pasaulei, necerot uz ātru palīdzību krīzes situācijās.

Elena Makartūra izgriezusi pogas visrūdītākajiem jūras vilkiem un viņas veikuma atslēgas vārds ir “vienatnē”. Joprojām nav līdz galam saprotams, kā trauslā vien 158 centimetru garā sieviete spējusi novaldīt 22,9 metrus garu, 16, 2 metrus plato un astoņas tonnas smago trimarānu, kura 30 metru augstajā mastā iespējams uzvilkt trīs dažādas buras. Turklāt viņa spēja šo jūras monstru vienatnē novaldīt nevis vienu dienu, rāmos laika apstākļos,  bet dienu un nakti vairāk nekā divu mēnešu garumā, burājot pasaules bīstamākajos ūdeņos.

Starp citu, pirmo reizi jahtā Elena iekāpusi četru gadu vecumā, kas vēl nebūtu nekāds brīnums. Bet jau deviņpadsmit gadu vecumā viņa vienatnē apburāja apkārt Lielbritānijai, vēl divus gadus vēlāk sekmīgi cīnījās savā pirmajā transatlantiskajā burājumā, bet savu 25 gadu jubileju atzīmēja ar tādu panākumu, par kādu absolūtais pasaules pieredzējušo burātāju vairākums var tikai sapņot. Elena Makartura finišēja otrā visgrūtākajās soloburātāju sacīkstēs apkārt pasaulei „Vendee Globe”. Kā pēc pasaules apbraukšanas teikusi Elena : «Nav šaubu, ka šis burājums bija grūtākais no visiem, kādos esmu piedalījusies. «Vendee Globe» bija ievērojami vieglāks, bet šis bija ļoti sarežģīts, kaut gan bija brīži, kad priecājos par trimarāna fantastiskajām spējām, pat dažas dienas, kad viss likās lieliski. Tu nesies ar 20 mezglu ātrumu nekurienes vidū jahtā, kuras dzīvība ir tavās rokās.»

2009. gadā Elena pameta burāšanu un pievērsās pētniecība.