"Daudzās baumas par lidojošo disku vērtās īstenībā vakar, kad 8. gaisa kara flotes 509. bumbvedēju grupas Rozvelas kara lidlauka izlūkošanas birojam, sadarbojoties ar vienu no vietējiem rančo darbiniekiem un Čavesas apgabala šerifa biroju, paveicās iegūt šādu disku. Minētais lidojošais objekts piezemējās rančo teritorijā netālu no Rozvelas pagājušajā nedēļā. Tā kā rančo nebija pieejami telefona sakari, minētais rančo darbinieks uzglabāja disku līdz laikam, kad varēja sazināties ar šerifa biroju, kas savukārt paziņoja par atradumu 509. bumbvedēju grupas Izlūkošanas biroja majoram Džesijam Mārselam. Sekoja tūlītēja rīcība, un disks tika izvests no rančo darbinieka mājām. Tas tika apsekots Rozvelas kara lidlaukā, pēc kam majors Mārsels to nodeva augstākstāvošās vadības rīcībā."

Ar šādu paziņojumu presei 1947. gada 8. jūlijā nāca klajā Rozvelas kara lidlauka administrācija, izraisot saprotamu sarosīšanos vietējā presē. Tātad, saskaņā ar šo paziņojumu, amerikāņu kara lidotāji dienu iepriekš - 7. jūlijā - Ņūmeksikas štatā bija atraduši ne vairāk, ne mazāk kā "lidojošo šķīvīti". Piebildīšu uzreiz - tobrīd Amerikā NLO sakarā runāja ne tikai par citplanētiešu kosmosa kuģiem, bet arī par komunistu spiegošanas ierīcēm. Bet jau tajā pašā 8. jūlijā tika izplatīts cits paziņojums - tajā 8. gaisa flotes komandieris, ģenerālis Rodžers Reimijs paziņoja, ka atrastās savādās atlūzas nepieder vis NLO, bet gan visparastākajai meteoroloģiskajai zondei, kādas šajā rajonā tika palaistas regulāri. Neviens aculiecinieks - tai skaitā arī dīvaino atlūzu atradējs, rančo priekšstrādnieks Viljams Breizels - neapgalvoja pretējo, un notikums Rozvelā uz vairākām desmitgadēm nogrima aizmirstībā.

Par Rozvelu pasaule no jauna sāka runāt pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, un tagad pie minētā gadījuma ķidāšanas ķērās NLO izpētes entuziasti. Cita pēc citas tika publicētas grāmatas, parādījās arvien jaunas liecības un nostāsti, arvien plašāk izplatījās viedoklis, ka Ņūmeksikā 1947. gadā avarējis citplanētiešu gaisa kuģis, bet amerikāņu armijnieki pievākuši visas liecības, piespieduši lieciniekus klusēt un joprojām tura lietu slepenībā. Visai drīz atradās arī liecinieki, kas apalvoja, ka Rozvelā bijušas ne vien atlūzas, bet arī paši citplanētieši - kuģa avārijā bojāgājušie, bet pēc dažām versijām - dzīvi gūstā saņemtie. Visu vaiņagoja 1995. gadā parādījusies it kā autentiska 16 mm filma, kurā uzņemts, kā ārsti veic citplanētiešu līķu sekciju. Šie kadri neskaitāmas reizes demonstrēti daudzos telekanālos, ietilpināti dokumentālās filmās, minēti pierādījumi ne tikai to autentiskumam, bet arī viltojumam.

Versijas turpina vairoties un apaugt detaļām, bet pagaidām nedz Rozvelas ufoloģiskā skaidrojuma piekritējiem, nedz skeptiķiem nav izdevies gūt izšķirošo pārsvaru. Pamazām atslepenojot materiālus par tā laika militārajiem eksperimentiem, diezgan ticama sāk izskatīties versija, ka Rozvelā nokritusi atmosfēras zonde, tikai ne meteoroloģiskā, bet eksperimentāla spiegošanas ierīce, ar kuru amerikāņi cerējuši sekot padomju kodolizmēģinājmiem. Ir izteikti minējumi arī par agrīnu kosmiskās nesējraķetes prototipu, un šķietamie bojāgājušie citplanētieši šādā gadījumā bijuši eksperimentā izmantotie rezuspērtiķi. Bet, kamēr apoloģēti un skeptiķi cīkstas, top jaunas mākslas filmas un televīzijas seriāli, kuros varoņiem stājas pretī melīgie militāristi un birokrāti, slēpjot sabiedrībai patiesību. Solījumi atklāt patiesību par Rozvelas notikumu tikuši iekļauti pat Amerikas prezidenta amata kandidātu priekšvēlēšanu kampaņās.