1708.gada 7.novembrī Krievijas cars Pēteris I saņem nepatīkamu ziņu. Viens no viņa uzticamākajiem ukraiņu zemju hetmaņiem ir nodevis viņu un pievienojies Ziemeļu kara pretiniekam Zviedrijas karalim. Pēteris I nekavējoties pavēl atņemt hetmanim Ivanam Mazepam visus apbalvojumus un sodīt viņu par nodevību.

Ivans Mazepa bija viens no sava laika ietekmīgākajiem ukraiņu zemju vietvalžiem, kura dzīve bija raiba kā dzeņa vēders. Te viņš bija vietvaldis, te atkal nonāca citu vietvalžu kalpībā. Ivans Mazepa bija cilvēks, kurš savu politiku veidoja pēc lielākās nepieciešamības un izdevīguma principa. Lielākais viņa sasniegums bija Zaporožjes kņazistes ierobežošana un daļas mūsdienu Ukrainas zemju apvienošana savā pārvaldē. Mazepa kļuva par vienu no ietekmīgākajiem cara Pētera I sabiedrotajiem. Pēterim I jau gadiem par Ivanu Mazepu ziņoja kā par potenciālu nodevēju, bet cars atteicās tam ticēt. Jāsaka gan, ka pats Mazepa arī bija sanīdies ar tik daudziem cilvēkiem, ka daļa ziņojumu bija apmelojumi.

Ivans Mazepa savu politiķa karjeru sāka kā sava dzimtā ciema un zemju valdnieks, kurš taisīja karjeru te cīņā pret tatāriem, te cīņā pret turkiem, te cīņā pret poļiem vai arī tieši otrādi – cīņā par poļu interesēm Zaporožjes zemēs un tamlīdzīgi. Ne velti Ukrainas zemju vietvalži ar to bija slaveni, viņiem bija savi bruņotie vīri un sava zeme, ko aizstāvēt. Tāpēc varu ieguva tas, kurš apvienoja šos vietvalžus savā paspārnē.

Kad Pēteris I kļuva par Krievijas caru, Ivans Mazepa kā parasti izmantoja savu talantu aizrunāt ausis varu ieguvušajiem jaunajiem cilvēkiem. Te hetmanis deva padomus un savu redzējumu kā aizstāvēt dienvidu robežas, te palīdzēja ar zināšanām par poļu ietekmi. Tā ka Ivans Mazepa bija karojis un vēlāk kalpojis teju visiem, tad viņu intereses arī lieliski izprata. Pēterim Pirmajam viņš noteikti bija labs padomdevējs.

Ivans Mazepa sevi cara varai pierādīja kā ļoti izdevīgu vietvaldi cīņā ar tatāriem. Tieši Mazepas virsvadībā izdevās atspiest tatāru uzbrukumus, ka pēdējie tatāri palika tikai Krimas pusē. Ap 1700.gadu Mazepa jau bija tā sevi pierādījis, ka Pēteris I pats viņu apbalvoja ar paša ieviesto Svētā Andreja ordeni. Šis apbalvojums bija Krievijas Impērijas augstākais ordenis līdz pat 1917.gadam. Mazepa kļuva par otro šī ordeņa kavalieri, kas parāda cik augstu viņu vērtēja Pēteris I.

1700.gadā sākās Ziemeļu karš. Pēteris I paļāvās uz Mazepas spēkiem. Turklāt kara sākumā Ivans Mazepa izmantoja atslābumu lielvaru politikā, lai apvienotu zemes mūsdienu Ukrainā. Kādā brīdī Ivans Mazepa kļuva par vienu no turīgākajiem cilvēkiem visā Krievijā, jo viņa valdījumā bija vismaz 100 tūkstoši dvēseļu – dzimtļaužu un vismaz 25 tūkstoši saimniecību. Tomēr iespējams viens no iemesliem, kāpēc notika liktenīgā nodevība, bija aizvainojums pret caru, kas nepiekrita iekļaut Mazepas apvienotās zemes Krievijas troņa pārvaldībā. Tas dotu Mazepam iespēju kļūt par visas Mazkrievijas pārvaldnieku. Tomēr Pēteris I to pieļaut nevarēja.

1707.gadā kādā hronikā palika pierakstīts Ivana Mazepas izteikums, kurā viņš bez galējas nepieciešamības vienmēr paliks uzticīgs cara varai. Tomēr pats Mazepa arī paskaidroja, ko viņš saprot ar galēju nepieciešamību. Ja cars nespēs aizstāvēt Ukrainu un Krieviju no ārējas ietekmes, piemēram zviedru politikas, Mazepa būs spiests mainīt savus uzticības uzskatus. Vēl tajā pašā 1707.gadā notika lielā apspriede par valsts zemju pārdali un Pēteris I atkārtoti noraidīja lielākas pilnvaras Mazkrievijas apgabalam ar hetmani Mazepu priekšgalā. Tad arī notika lūzuma punkts, kad Ivans Mazepa deva signālus Krievijas ienaidniekam Zviedrijas karalim, ka ir gatavs palīdzēt cīņā pret Pēteri Pirmo.

1708.gada rudenī cars gaidīja, kad hetmanis izsūtīs spēkus armijas palīdzībai. Bet Mazepa vilka laiku. Pie viņa nosūtīja cara svītu, kurai bija jātiek skaidrībā, kas notiks ar dienvidu spēkiem. Tad, nobijies no soda, Mazepa aizmuka pie Zviedrijas karaļa. Kad Pēteris I uzzināja par šo nodevību, viņš lika atņemt visus apbalvojumus hetmanim un pasludināt viņu ārpus likuma. Mazepam par nožēlu, viņš smagi kļūdījās sabiedrotā izvēlē. Zviedrijas karalis Kārlis 12 zaudēja karu pret Krieviju un Mazepa bija spiests mukt no dzimtenes. Viņš patvērumu atrada pie turkiem, kas atteicās izdot viņu Krievijai. 1709.gadā Mazepa nomira Benderu pilsētā.