1972. gadā XX olimpiskajās spēlēs Minhenē šķēpmetējs Jānis Lūsis savu šķēpu 7. septembrī aizmeta 90,46 metru tālumā, tādējādi iegūstot sudraba medaļu.

Vāciešiem 1972. gada olimpiāde, bija trešās spēles, kas viņiem uzticētas organizēt. Pirmās bija 1936. gada Berlīnes olimpiāde, un tajā gadā Garmiša-Partenkirhenē risinājās arī ziemas spēles. Minhenē tika pārspēti visi līdzšinējie dalības rekordi – 121 valsts, 172 disciplīnas un vairāk nekā septiņi tūkstoši sportistu.

XX olimpiskās spēles to rīkotāji bija iecerējuši kā jautrākās, draudzīgākās spēles olimpisko spēļu vēsturē. Diemžēl tās kļuva par asiņainākajām. 4. septembra vēlā vakarā bija silta, klusa un mierīga nakts, taču 5. septembra rītā viss sagriezās kājām gaisā. Olimpiskais ciemats ielenkts, bruņu mašīnas, helikopteri, policisti, karavīri. Astoņi bruņoti palestīniešu teroristi naktī bija ielavījušies olimpiskajā ciematā un sagrābuši gūstā Izraēlas sportistus, pieprasot Izraēlai no cietumiem izlaist aptuveni 200 palestīniešu.

Pēc ilgstošām sarunām starp teroristiem un amatpersonām divos helikopteros cilvēkus veda uz lidostu, kur izcēlās apšaude un bojā gāja vienpadsmit Izraēlas olimpiskās komandas dalībnieki, arī bijušais rīdzinieks, cīkstonis Elizers Halfins.

Nākamajā dienā olimpiskajā stadionā notika sēru mītiņš, kurā piedalījās 80 000 cilvēku. Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmuma spēles pārtrauca uz trīsdesmit četrām stundām, un tad tās atkal turpinājās.

Pienāca 7. septembris, kad startēja mūsu lielākā cerība – PSRS sastāvā startējošais Jānis Lūsis, kurš divus mēnešus pirms olimpiādes bija sasniedzis jaunu pasaules rekordu – 93 metri 80 centimetri, turklāt tas notika sacensībās Stokholmā patiešām sliktos laikapstākļos.

Minhenes olimpiskajās spēlēs viņš bijis gatavs šķēpu raidīt 100 metrus tālu. Treniņos viņam tas esot sanācis. Tomēr olimpiādē neizdevās tik izcils metiens un sīkstā, dramatiskā cīņā ar vācieti Klausu Volfermanu viņš zaudēja 2 centimetrus, un ar rezultātu 90 metri 46 centimetri ierindojās 2. vietā. Tā Jānis Lūsis kā pirmais un vienīgais Latvijas sportists bija kļuvis par visa olimpisko medaļu komplekta – zelta, sudraba un bronzas – īpašnieku. Jāpiebilst, ka Minhenē šķēpmešanas sacensībās pirmo reizi notika attāluma elektroniskā mērīšana.

Kā kādā intervijā atzinis leģendārais šķēpa raidītājs, lampu drudzi pārcietis pirmajās olimpiskās debijas Tokijā. Kaut kāda “mandrāža”, protams, bijusi, taču tā nesasaistījusi rokas un kājas, jo ar sāncenšiem, kas jau bija iepazīti Tokijā, viņš bija ticies jau vairākas reizes.

Tolaik Jānis Lūsis jau bija Eiropas čempions. Turpmākajās olimpiskās spēlēs juties os pavisam mierīgi.

Šķēpmetēju elitē aizvadītajos 15 gados Jānis Lūsis piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs, izcīnot trīs medaļas – bronzu Tokijā (1964), zeltu Mehiko (1968) un sudrabu Minhenē (1972).

Lai arī Minhenē savu labāko rezultātu fināla sērijā Jānis Lūsis sasniedza, tomēr tas izrādījās par diviem centimetriem īsāks nekā sacensību līderim vācietim. Taču Jānis Lūsis nav turējis ļaunu prātu uz konkurentu Klausu Volfermanu, tieši pretēji – viņi kļuvuši labi draugi.

Minhenē ļoti saspringti ritēja valstu neoficiālā sacensība. PSRS spēja izcīnīt 99 medaļas – 50 zelta, amerikāņi – 94, trešajā vietā ierindojās VDR komanda – 66 godalgas, Vācijas Federatīvā Republika – 40. Vāciešiem kopā bija 106 olimpiskās godalgas.