1839. gada 8.jūlijā pasaulē nācis pirmais miljardieris, amerikāņu uzņēmējs un filantrops Džons Deivisons Rokfellers.

Džons Deivisons piedzima baptistu ģimenē, kur ticība bija pirmajā vietā – un mamma un mācītājs jau kopš mazotnes Džonam iemācīja un iedvesa to, ka dzīvē svarīgs darbs un taupīšana. Tikmēr pats Rokfellers dzīves laikā ticību svētu esot turējis tad, kad tas bija nepieciešams. Iespējams, tad, kad tas bija izdevīgi.

Biznesa tvēriens novērots jau agrā bērnībā, kad mammas dāvinātu konfekšu paciņu Džons sadalījis mazākās un notirgojis pats savām māsām. Septiņu gadu vecumā viņ’s audzējis tītarus un arī tos pamanījies notirgot kaimiņiem. Sākumskolu Rokfellers par neesot pabeidzis, tik vien kā vēlāk izgājis trīs mēnešu grāmatvedības kursus. Kad 16 gadu vecumā Rokfellers meklējis darbu, nonācis tirdzniecības kompānijā, kur sākotnēji alga bijusi 17 dolāru mēnesī, pēcāk – 25 dolāri mēnesī.

Ko jaunais censonis nopircis par pirmo algu? Izrādās, tā bijusi neliela burtnīca, kurā viņš pierakstījis visus izdevumus, turklāt šos pierakstus viņš glabājis visu mūžu. Vēl, kāda nianse, viņš bijis ļoti, ļoti taupīgs. Četrus gadus nostrādājis sapelnījis 800 dolāru un aizņēmies no radiem vēl tūkstoti Rokfellers divdesmit divu gadu vecumā izveidoja savu uzņēmumu. Tas bija Pilsoņu kara laiks, kad ziemeļu un dienvidu štatiem savā starpā karojot miltus, cūkgaļu un sāli vajadzēja abās karojošajās pusēs, un tās Rokfellera uzņēmuma maksāja labi. Pavērsiena punkts bija kara beigas, kad netālu no Klīvlendas, kur mita Rokfellers, atklāja naftas atradnes. Tolaik to vēl neuzskatīja par melno zeltu, tomēr pēc laika Rokfellers nolēma likt visu uz vienu kārti, proti, naftu.

Rezultātā pēckara posmā Amerikā sākās ekonomiskais pacēlums un pieprasījums pēc petrolejas, kurināmā un smēreļļām pieauga tik strauji, ka jau pēc gada Rokfellera kompānijas pārdošanas apjoms aizsniedzās līdz diviem miljoniem dolāru. Un, lai arī vēlāk sekoja krīze, tā īpaši neskāra Rokfelleru, kurš vadījās pēc viena lieliska principa – nevis zaudēt bet vinnēt no krīzes. Tas bija laiks, kad Rokfellers dibināja akcionāru sabiedrību “Standart Oil”, aizsākot visu iespējamo konkurentu pārpirkšanu.

Protams, ka bijuši mirkļi, kad Rokfellera uzņēmums bija uz noslīkšanas robežas, tomēr viņš izķepurojās un rezultātā vien dažus gadus vēlāk viņa kompānija kontrolēja 90 % ASV naftas pārstrādes uzņēmumu.

Par pašu bagātnieku runājot klīst nostāsti, ka viņam bijuši divi trūkumi – viņš neesot bijis diži pievilcīgs, turklāt bijis pagalam drūms pēc dabas. Piemēram, uzzinot par kompānijas lielākajiem panākumiem pikti norūcis, kas tas jau esot bijis gaidāms, un rezultātā tādu tēlu sabiedrībai nodevis. Esot bijis joks, kas palīdzējis amerikāņu māmuļām tikt galā ar nepaklausīgiem bērneļiem. Kad mazais nav gribējis vakarā iet pie miera, mammas esot teikušas, ja negulēsi, atnāks Rokfellers.

Lai kā tur arī nebūtu, Rdžons Rokfellers vismaz 500 miljonus dolāru ieguldījis izglītības un zinātnes attīstībā un lielākā daļa miljonu tika dažādām ASV universitātēm. Pēcteču kopējais mantojums par mūsdienās tiek lēsts neticams, tie varētu būt ap 150 miljardiem dolāru. Viņa mantinieku lokā ir aptuveni 200 cilvēku.

1917. gadā viņa personiskais īpašums vērtēts no 900 miljoniem līdz vienam miljardam dolāru, kas tolaik, pagājušā gadsimta sākumā, bija 2,5% no ASV kopprodukta. Šodien tie varētu būt ap150 miljardiem dolāru. Visnotaļ droši var apgalvot, ka Rokfellers joprojām ir viens no visu laiku bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Starp citu no baltiešiem Rokfelleru ģimenē izdevās ieprecēties lietuviešu imigranta ogļrača meitai Jievutei Pauļekūtei, kura neraugoties uz too, ka nebija dzimusi Lietuvā 1933.gada pasaulēs izstādē Čikāgā pildīja “Mis Lietuva” lomu, bet vēlāk apprecēja Vintropu Rokfelleru, pasaules pirmā miljardiena mazdēlu. Tiesa šī laulība bijusi ļoti īsa.