1949. gada 8. jūnijā britu izdevniecība "Secker and Warburg" laida klajā grāmatu ar nosaukumu "1984". Romāna autors - rakstnieks un publicists Džordžs Orvels - jau bija guvis plašu ievērību ar savu dažus gadus agrāk publicēto romānu "Dzīvnieku ferma", kurā alegoriskā formā kariķēja boļševiku režīma izveidi un pastāvēšanu Krievijā. Orvels tēloja tā dēvēto sociālistisko revolūciju kā mājlopu sacelšanos kādā Anglijas fermā, boļševiku partijas nomenklatūra romānā bija ieguvusi cūku veidolu, attiecīgi revolūcijas līderi - Ļeņins, Staļins un Trockis - bija ietērpti vepru ādā. "Dzīvnieku fermas" panākumi nodrošināja kritikas un publikas interesi arī par "1984", un lasītājiem nenācās vilties - Orvela darbs ir viena no spilgtākajām antiutopijām pasaules literatūras vēsturē, kas futūristiskas fantāzijas līdzekļiem atklāj 20. gadsimta totalitārisma raksturu.

Lielais brālis, kurš ielaužas katra pilsoņa dzīvē caur visuresošiem teleekrāniem, vienlaicīgi appludinādams ar uzbāzīgu propagandu un vērodams katru soli. Domu policija, kas izseko un soda par partijas nostādnēm neatbilstošu domāšanu. Miera ministrija, kura darbina kara mašīnu. Patiesības ministrija, kura ražo melus un falsificē vēsturi. Mīlestības ministrija, kuras pārziņā ir smadzeņu skalošana un moku kambari, kam jāiznīcina cilvēkā viss cilvēcīgais. Tā ir realitāte Orvela iztēlotajā 1984. gadā, viņa iztēlotajā Londonā - ne vairs Lielbritānijas, bet gan Okeānijas, vienas no trīs pasaules totalitārajām megaimpērijām - galvaspilsētā. Okeānijas robežas pa daļai sakrīt ar Britu impērijas, Savienoto Valstu un to ietekmes sfēru robežām, kas attiecas uz abām pārējām impērijām - Eirāzija aptver Krieviju un kontinentālo Eiropu, savukārt Austrāzija - Ķīnu, Japānu un Vidusāziju. Atlikusī pasaules daļa ir nebeidzamas karadarbības zona starp trīs lielvalstīm. Uz šāda fona risinās romāna sižets - galvenā varoņa Vinstona Smita izmisīgā cīņa par tiesībām uz mīlu, laimi, cilvēka cieņu, kas izrādās bezcerīga režīma visaptverošās un metodiskās nežēlības priekšā.

Šī režīma izloloto nākotnes vīziju romānā raksturo tā apoloģēts O'Braiens:  "Vairs nebūs zinātkāres un dzīvesprieka. Visas sāncensības vēlmes būs izskaustas. Bet vienmēr - to neaizmirstiet - vienmēr būs varas skurbums, kas pastāvīgi pieaugs un kļūs arvien izsmalcinātāks. Vienmēr, ik mirkli būs uzvaras trīsas, bauda samīt nevarīgu ienaidnieku. Ja gribat nākotnes ainu, iedomājieties zābaku, kas sabradā cilvēka seju - mūžīgi mūžos!"