1922. gada 7. un 8. oktobrī Latvijā notika pirmās Saeimas vēlēšanas.

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeima sastāv no simt tautas priekšstāvjiem, kurus uz četriem gadiem ievēlē vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tiesības vēlēt Saeimu ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Savukārt par Saeimas deputātu var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu.

Saeimas vēlēšanas notiek reizi četros gados oktobra pirmajā sestdienā. Nākamās vēlēšanas gaidāmas 2022. gadā.

Bet pirmās Saeimas vēlēšanas noritēja divas dienas – 1922. gada 7. un 8. oktobrī.

1. Saeimas vēlēšanas bija ievērojamas ar to, ka tajās netika veidoti vēlētāju saraksti un balsot drīkstēja katrs iedzīvotājs, kurš vēlēšanu iecirknī varēja uzrādīt Latvijas pilsoņa pasi. Savukārt pasē tika izdarīta īpaša atzīme par dalību vēlēšanās.

1. Saeimas vēlēšanas raksturoja augsta vēlētāju aktivitāte – tajās piedalījās 800 840 jeb 82,2 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, ieskatot sievietes, kurām šādas tiesības tolaik nebija pat daudz vecākās Eiropas demokrātijās.

Līdzīgi augsta vēlētāju aktivitāte saglabājās visu demokrātijas periodu līdz pat 4. Saeimas vēlēšanām 1931.gada oktobrī.

1. Saeimas vēlēšanās vēlētājiem bija iespēja arī grozīt kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmē izsvītrojot sev netīkamos kandidātus. Vienlaikus, atšķirībā no mūsdienām, vēlētāji drīkstēja vēlēšanu zīmē ierakstīt sev tīkamākos kandidātus no dažādiem sarakstiem.

Saskaņā ar radikāli demokrātisko Vēlēšanu likumu katri 100 vēlētāji varēja pieteikt savu sarakstu un izvirzīt kandidātus. Savus deputātu kandidātu sarakstus iesniedza 31 partija un vēlētāju grupa.

1.Saeimas vēlēšanās uz 100 deputātu vietām konkurējot 88 deputātu pretendentu sarakstiem, mandātus ieguva 46. No septiņiem sarakstiem parlamentā ievēlēja tikai pa vienam pārstāvim.

No simts ievēlētajiem deputātiem 84 bija latvieši, 62 deputātiem bija augstskolas izglītība, 22 – vidusskolas, 7 – skolotāju semināra un 9 – zemākā izglītība.

Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 20 frakcijas. 1.Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 214 sēdes, kurās apsprieda 343 likumprojektus. Nozīmīgākie likumi, kurus pieņēma, bija likums par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām un likums par sapulcēm.

Pirmais Saeimas priekšsēdētājs bija Frīdrihs Vesmanis.