1901.gada 8.novembrī Atēnās izceļas sadursmes starp protestētājiem. Ļaudis izgājuši ielās, jo viens no pilsētas laikrakstiem sācis publicēt evaņģēliju modernajā grieķu valodā. Grieķija jau vairāk nekā 50 gadus bija sadrumstalota valodas jautājumā. Reakcija šai publikācijai bija tik asa, ka modernās grieķu valodas aizstāvjus teju nostūma pagrīdē.

Grieķijas valstiskums atjaunojās tikai 19.gadsimta vidū un valstij bija ļoti lielas grūtības izkļūt no Otomaņu impērijas ietekmes. Grieķiju smagi skāra gadsimtiem ilgā vēsture, kad ikdienu noteica svešinieku ietekme. Tāpēc, tiklīdz izdevās atjaunot valstiskumu, arī sabiedrība sadalījās vairākās grupās. Viena no grupām aizstāvēja viedokli, ka Grieķija dižena var būt tikai atgriežoties pie seno laiku paražām, kamēr cita daļa sabiedrības ieteica modernizēties un dzīvot atbilstoši ikdienai. Joma, kurā šī dalīšanās bija izteikti sāpīga, bija valoda. Grieķu ortodoksālā baznīca visos laikos bija spējusi saglabāt savu patstāvību, tāpēc arī teju vienīgā saglabāja sengrieķu valodas lietojumu. Tā kā izglītības iestādes praktiski bija baznīcas skolas, tajās mācīja sengrieķu valodā. Bet teksti, kurus mācījās, bija reliģiskā literatūra, kas uzrakstīta sengrieķu valodā.

Tikmēr ikdienas dzīve aizritēja citā valodā. Cilvēki ielās sen bija sākuši lietot pavisam citu valodu. Sengrieķu valodai praktiski nebija pielietojuma. Atsevišķās vietās bija izteikti iespiedušies svešvārdi. Tāpat mainījusies bija izloksne, kādā tauta runāja. Baznīca palika pie sava – apelēja, ka tikai baznīca ir saglabājusi tīro un augstvērtīgo kultūru, kamēr tauta izlaidusies. Tauta runāja tajā valodā, kuru sauca par parasto grieķu valodu. Savukārt valsts vadītājiem bija jāpieņem risinājumi, jo, kā zināms, neviena valsts nevar pastāvēt bez savas vienotas valodas.

Lai mazinātu spiedienu uz parasto tautu, jo tā vienkārši nespēja sākt vienā dienā lietot sengrieķu valodu, tika pieņemts lēmums atvieglot sengrieķu valodas gramatiku un tā izveidojās ikdienas jeb attīrīta grieķu valoda saukta par Καθαρεύουσα. Šis sengrieķu valodas atvieglotais variants tika izmantots kā rakstu valoda, bet tauta tāpat turpināja runāt vienkāršajā grieķu valodā. Tā izveidojās ārprātīgi nejēdzīgā situācija, ka iedzīvotāji bieži nesaprata rakstīto tekstu. Tāpēc neizbēgami radās saspīlējums, kuru mazināt centās valodnieki.

Kostis Palamas, Ioannis Psiharis un Emanuels Roidis iesāka modernās grieķu valodas renesansi. Palamas rakstīja dzejoļus, Roidis uzlaboja burtus, bet Psiharis uzrakstīja darbu „Mans ceļojums”. Vienojošais elements visu darbos bija tas, ka parādīta tika bezjēdzīgā situācija, ka tautai jāraksta vienā, bet jārunā citā valodā. Un tad savu lomu sāka spēlēt Grieķijas karaliene.

Pēc trīsdesmit dienu kara ar turkiem karaliene apbraukāja lazaretes, kurās lasīja ievainotajiem priekšā evaņģēliju. Karaliene Olga nebija grieķiete. Viņas slāviskā izcelsme maz kādu satrauca, kad karaliene gada laikā pēc stāšanās tronī iemācījās grieķu valodu un uzstājās ar uzrunām grieķiski dažādos pasākumos. Taču slimnīcās viņa atskārta, ka ievainotie karavīri nesaprot, ko viņiem lasa priekšā. Viņi lietoja ikdienas valodu, kamēr evaņģēlijs bija rakstīts sengrieķu valodā.

Tieši karaliene Olga ierosināja pārskatīt valodas jautājumu un iztulkot evaņģēliju. Augstākā pareizticīgās baznīcas sinode to kategoriski noraidīja. Bet Atēnu metropolīts, neoficiāli iedrošināja karalieni turpināt savu ideju. Tā kā metropolīts bija karalienes bērnu skolotājs, pavīdēja baumas, ka metropolīts ir uzpirkts. Savukārt karaliene, ir slāvu ietekmes svira Grieķijā. Uz viņu sāka skatīties ar milzīgām aizdomām, jo uzskatīja, ka tikai sengrieķu valodā runājoši grieķi var atgriezties pie tautas saknēm. Kamēr reformisti aicināja labāk apbruņot armiju un cīnīties par varenību ar ieročiem, nevis sengrieķu vārdiem.

1901. gada 8.novembrī karalienes iztulkoto evaņģēliju sāka publicēt Atēnu laikraksts „Akropolis”. Tautas ortodoksālā daļa sarauca uzacis. Svešā karaliene mācīs grieķiem kā runāt pareizā grieķu valodā? Tikmēr modernisti beidzot gavilēja, atgādinot, ka šo avīzi var izlasīt visa tauta. Vārds pa vārdam un pilsētas centrālajā laukumā sākās milzu kautiņš, kā rezultātā astoņi protestētāji gāja bojā. Pareizticīgā baznīca uzliku stingru veto visiem valodas modernizēšanas centieniem un aizliedza šajā valodā mācīt skolās. Taču šī dzelžainā roka satvēra valsti uz neilgu laiku, modernā grieķu valodā svinēja uzvaru pavisam drīz, jo tā bija dzīva valoda – valoda, kurā runāja cilvēki.