1201. gadā dzimis Roberts de Sorbons – franču teologs un Sorbonas koledžas dibinātājs, viņa vārdā nosaukta viena no pasaulē prestižākajām mācību iestādēm.

Pasaulē ir neskaitāmi daudz visdažādāko augstāko mācību iestāžu. To vidū ir slavenas un senas, jaunas un ļoti pieprasītas augstskolas. Ir mācību iestādes, par kurām dārgi jāmaksā, un ir augstskolas, kurās var studēt bez maksas. Visiem ir zināmi tādi nosaukumi kā Kembridža, Oksforda, Hārvarda. Taču arī visprestižāko un ievērojamāko universitāšu vidū ir tādas augstskolas, kuru diplomi automātiski liecina par izcilāko izglītības līmeni, teicamām spējām un neordināru personību. Viens no tādiem ir diploms par Parīzes Universitātes, slavenās Sorbonnas, absolvēšanu.

Šīs pasaulsavenās universitātes dibinātājs ir Roberts de Sorbons. Viņš dzimis 1201. gada 9. septembrī miestiņā ar nosaukumu, kas pilnībā atbilst viņa uzvārdam, Sorbonā. Šī vieta bija tālu no Parīzes, un Roberta vecāki nebija turīgu ļaužu un varēja nodrošināt savam dēlam tikai izglītības pamatus, bet audzināt viņu par godīgu cilvēku. Viduslaikos tā bija pietiekami laba bagāža, taču ar to nepietika, lai veidotu karjeru armijā vai politikā.

Atlika teoloģija, tolaik gandrīz vai vienīgā dzīves joma, kas nodrošināja vienādas starta pozīcijas un iespējas visu sabiedrības kārtu pārstāvjiem. Saņēmis pamatizglītību teoloģijā, Roberts devās uz Reimsu, kur nokārto eksāmenu, un tika iesvētīts par priesteri. Vēlāk viņš ieguva draudzes prāvesta amatu. Neapstājoties uz sasniegtā, Sorbons pārcēlās uz Parīzi, kur turpināja izglītošanos.

Parīzē Sorbons, pateicoties savai dievbijībai, ieguva karaļa uzticību, kļūstot par viņa kapelānu un ap 1253. gadu, uzsākot skolotāja gaitas, viņš nonāca pie loģiskas domas dibināt mācību iestādi. 1257. gadā Parīzē viņš nodibināja koledžu, kas sākotnēji bija paredzēta teoloģijas mācīšanai divdesmit nabadzīgiem studentiem.

Mācības sponsorēja karalis Luijs, un 1259. gadā šo mācību iestādi apstiprināja pāvests Aleksandrs IV. Pēc tam koledža izauga par galveno mācību centru un kļuva par galveno Parīzes universitāti, ar saviem noteikumiem un statūtiem un iespēju mācīties četrās fakultātēs – brīvās mākslas, tiesību, medicīnas un teoloģijas.

Sorbons bija universitātes kanclers, mācīja un sludināja tur no 1258. gada līdz savai nāvei. Roberts de Sorbons mira Parīzē 1274.gadā.

Bet Sorbonnas universitāte turpināja savu darbību, kopš 17. gadsimta ar nosaukumu Sorbonna apzīmē visu Parīzes universitāti. Šobrīd tā ir ne tikai vecākā un lielākā izglītības iestāde Francijā, bet arī arhitektoniski un vēsturiski nozīmīgu celtņu komplekss, kas ik gadu piesaista tūristu uzmanību.

Visas Parīzes Sorbonnas universitātes vēsturiskās ēkas ir koncentrētas tieši vecākajā pilsētas daļā. Pati senākā universitātes ēka ir 1622. gadā celtā kapela, kas nākamajos gadsimtos, proti, 1881. gadā, pielāgota universitātes vajadzībām. Pēc tam ap ēku tapušas citas universitātes fakultātes, veidojot izcilu neorenesanses stila ēku ansambli.