Pirms simts gadiem Latvijā risinājās process, kas mainīja diezgan lielā mērā sociālo struktūru, pirmkārt, Latvijas laukos. Tā bija  agrārā reforma. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Artūrs Žvinklis.

Par to, ka šādas pārmaiņas Latvijas laukos briest, nebija īpašu šaubu jau vairākas desmitgades pirms šis process sākās. Protams, Pirmais pasaules karš un Latvijas neatkarības iegūšana noteica šī procesa raksturu un arī to, kad un kā tas sākās. 

Iepriekš Latvijas laukos bija daži procenti turīgo zemes lielīpašnieku, kas bija pamatā joprojām vācbaltiešu bruņniecības pārstāvji, un tiem piederēja apmēram puse no visiem zemes īpašumiem. Savukārt divas trešdaļas lauku iedzīvotāji bija bezzemnieki, tātad algādži, latviski tos tā arī pamatā sauca par kalpiem, un, protams, no šiem cilvēkiem formējās pilsētu strādniecība. Bija skaidrs, ka tā problēma kaut kā un kaut kad tiks risināta. Bet, protams, to, kā tiks risināta, noteica Pirmā pasaules kara procesi, procesi arī Latvijas neatkarības kara laikā.