Raidījumā Šīs dienas acīm atgādinām par pagātnes notikumiem, kuriem šomēnes aprit apaļas gadskārtas un kuri saistīti ar Latvijai un pasaulei nozīmīgiem vēsturiskiem procesiem. Kā pirmajam šajā virknē pieskarsimies notikumam pirms 125 gadiem: 1896. gada februārī vienlaicīgi Vīnē un Leipcigā nāca klajā toreizējās Austroungārijas ebreju intelektuāļa Teodora Hercla darbs "Der Juden Staat" ("Ebreju valsts). Darbs, kas tiek uzskatīts par modernās cionisma kustības aizsākumu. Teodora Hercla un viņa darba nozīmei ebreju nācijas vēsturē savulaik pieskārāmies Izraēlas valsts tapšanai veltītā sarunā ar muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju Iļju Ļenski un diplomātu toreizējo Izraēlas vēstnieka vietnieku Latvijā Zvi Mirkinu,

Nākošais notikums, kuram vēlos pievērsties, notika Latvijā pirms 90 gadiem: 1931. gada 20. februārī Saeimā tika iesniegts likumprojekts par Rīgas Doma baznīcas atsavināšanu vācu draudzei un pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Likumprojekta pieņemšana saasināja attiecības starp latviešu nāciju un Latvijas vācbaltiešu minoritāti, kā arī Latvijas un Vācijas starpvalstu attiecības. par Latvijas vācbaltiešu minoritātes situāciju starpkaru periodā - vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

Savukārt laika moments pirms 75 gadiem iezīmīgs ar spilgtu un arī baisu notikumu Latvijas un Rīgas vēsturē. Proti, 1946. gada 3. februārī Uzvaras laukumā Rīgā tika izpildīts publisks nāvessods, pakarot septiņus vācu augstākos virsniekus, kuri pirms tam bija notiesāti par kara noziegumiem. Iezīmīgākā figūra šai grupā bija holokausta nozieguma organizētājs Latvijā un arī citur nacistiskās Vācijas okupētajās teritorijās Frīdrihs Jekelns. Un ja par Jekelna soda mēra pamatotību šaubīties nenākas, tad vairākiem citiem apsūdzētajiem sods varētu būt bijis mazāk bargs, ja viņus tiesātu demokrātiskas valsts, nevis staļiniskās Padomju Savienības tiesa. 1946. gada pakāršanai bija veltīta 2009. gadā tapusī filma "Ešafots - soda izrāde". Turpinājumā fragments no sarunas ar filmas režisoru Jurģi Tūbeli un scenārija autoru un producentu - publicistu Ilmāru Latkovski.