Komponistam Andrim Dzenītim 2018. gads sācies ar priecīgu ziņu par pianista Reiņa Zariņa pirmatskaņotā klavierdarbu cikla Octagon. Episodi e sonata nominēšanu Lielajai mūzikas balvai un lielā jaundarba gaidīšanu – 27. janvārī koncertzālē „Lielais dzintars” pirmoreiz izskanēs Andra simfonija Mīlestība ir stiprāka, ko pasūtinājis un atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris. Arī turpmākie mēneši ir lielu notikumu pilni – februārī ērģelniece Iveta Apkalna Berlīnē spēlēs 17 gadu vecumā komponēto ērģeļdarbu La Remerciement, savulaik festivālam „Arēna” pasūtīto opusu tra(N)ce Norvēģijā aprīlī atskaņos pazīstamais laikmetīgās mūzikas ansamblis BIT20, bet maijā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sezonu noslēgs ar opusa Langsam Latvijas pirmatskaņojumu. Pēc divu Andra Nelsona vadīto orķestru – Bostonas simfoniskā orķestra un Leipcigas Gewandhaus orķestra – pasūtinājuma tapis simfonisks darbs Māra, kura pasaules pirmatskaņojums notiks 2018. gada septembrī Leipcigā. Bostonas atskaņojums gaidāms novembrī, bet Latvijā tas izskanēs Gewandhaus orķestra un Andra Nelsona viesošanās reizē 16.oktobrī.

Sarunā - par ceļu mūzikā no pirmās kompozīcijas līdz šobrīd topošiem darbiem, gandarījumu skolotāja darbā, radio ētera vilinājumu, draudzību un ceļojumiem. Par Andri stāsta arī komponists Mārtiņš Viļums un dziedātājs Armands Siliņš.

Andris Dzenītis dzimis 1978. gada 23. janvārī Rīgā. Mācījies EDMS (kompozīciju pie Pētera Vaska, 1993–1996). Par Sonāti vijolei un klavierēm „Pamestie” izpelnījies LKS kamermūzikas opusu konkursa laureāta titulu (1994). Kā Herdera stipendiāts studējis kompozīciju Vīnes Mūzikas un drāmas augstskolā (1996–1997) pie Kurta Švercika. Studijas turpinājis JVLMA (1997–1999) pie Pētera Plakida, tad Lietuvas Mūzikas akadēmijā (1999–2003) pie Osvalda Balakauska, iegūdams maģistra grādu kompozīcijā. Piedalījies jauno komponistu semināros Ivanovā, Krievijā (1995) un Bosvilā, Šveicē (1996), papildinājies Stokholmā pie Magnusa Lindberga, Pēra Lindgrēna un Benta Serensena (2002).

Saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003 un 2014, nominēts nacionālajai kinematogrāfijas balvai Lielais Kristaps (2004), ieguvis otro vietu Emīla Dārziņa kora mūzikas konkursā Rīgā (2005), pirmo vietu starptautiskajā P. Jurgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2006). Darbi vairākkārt nominēti Lielajai mūzikas balvai un laikraksta Diena Gada balvai kultūrā. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2006 (par vokāli simfonisko darbu Fides. Spes. Caritas) un 2014 (par koncertu E(GO) saksofonam un orķestrim). Latvijas Radio 3 Klasika 2009. gada mūzikas notikumu topā par gada labāko jaundarbu atzīts simfoniskais opuss Postlūdija. Ledus, bet 2014. gadā - Koncerts E(GO) saksofonam un orķestrim. Par simfonisko darbu Postlūdija. Ledus saņēmis laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2010).

Aktīvi strādā mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Kopš 2003. gada ir žurnāla „Mūzikas Saule” redaktors, kopš 2014. gada - Latvijas Radio 3 „Klasika” programmu vadītājs. Organizējis Baltijas valstu jauno komponistu meistarkursus Dundagā (2002–2006), Mazsalacā (2008, 2010) un Cēsīs (2012). Mācījis kompozīciju Cēsu mūzikas vidusskolā (2011-2013), strādā par kompozīcijas un mūzikas teorijas pasniedzēju JMMV (kopš 2005. gada) un Ventspils mūzikas vidusskolā (kopš 2013. gada).