Dekšāres pagasta novadpētniecības muzejā lūkojam materiālus par ievērojamām personībām, kuras ir saistītas ar šo pagastu: iepazīstam rakstnieku Albertu Sprūdžu, gleznotāju Emīliju Klīdzēju, filoloģijas zinātņu maģistru un rakstnieku Leonardu Latkovski, kā arī pārlapojam Dekšāru skolas vēsturi pirms 50 gadiem.

Viļānu novada Dekšāres pagasts nav liels, bet šeit savulaik ir dzimušas un dzīvojušas lielas personības – rakstnieks Alberts Sprūdžs, gleznotāja Emīlija Klīdzēja,filoloģijas zinātņu maģistrs un rakstnieks Leonards Latkovskis, dzejnieks Aleksandrs Garančs. Par to, kāds ir viņu devums Latvijas kultūras ainavā, varam uzzināt Dekšāres pagasta muzejā, tur arī neskaitāmās fotogrāfijās var izsekot līdz pagasta vēsturei, skolas dzīvei pagātnē. Ja cilvēkam nekur nav jāsteidzas, šeit var piestāt un muzeja kolekcijā ilgstoši lasīt, skatīt un pētīt gan fotogrāfijas, gan grāmatas.

Tie ievērojamākie dekšārieši ir dzimuši pagājušā gadsimta sākumā, stāsta muzeja vadītāja Vija Enkūzena un uzsāk stāstu par rakstnieku Albertu Sprūdžu, par kuru viņa amata brālis Jānis Klīdzējs ir teicis: "Līdzīgi jūsmīgajam un karstajam Leonīdam Breikšam un smalkajam mīlestības un gaismas saucējam Vilim Cedriņam, Alberts Sprūdžs bija Latvijas brīvības paaudzes karogs – vējains no sapņiem un ilgām karsts, un no savas zemes pret nākotni pacelts."

Vēl ievērojams Latgales vīrs, kas nāk no Dekšārēm ir Leonards Latkovskis – valodnieks, folklorists, etnogrāfs, publicists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Savas dzīves laikā Leonards Latkovskis bija apguvis 13 valodas, strādājis Pļaviņu un Aglonas ģimnāzijā un Otrā pasaules kara laikā vadījis Kārsavas ģimnāziju.

Mēs labi zinām rakstnieku Jāni Klīdzēju, kaut vai pēc viņa populārākā darba „Cilvēka bērns”, bet Dekšāres pagasta muzejā košiem triepieniem gleznotas puķes un daudzas ainavas ar bērziem pieder rakstnieka dzīvesbiedres Emīlijas Klīdzejas otai. Par to stāstu turpina muzeja vadītāja Vija Enkūzena.

Vēl Dekšāres muzejā skatu piesaista salmu pinumi, smalkumsmalki izpīts Padomju Latvijas ģerbonis – tādus darbus pagājuša gadsimta 50.- 60. gados radījusi dekšāriete Konstance Broka.

Lūžņu vākšanas republikāniskajā konkursā pirmo vietu ieguva Rēzeknes rajona skolu audzēkņi, kuri uz pieņemšanas punktiem nosūtīja vairāk nekā 550 tonnu lūžņu. No republikā savāktajiem lūžņiem uzbūvēs elektrovilcienu ”Padomju Latvijas pionieris”. Visčaklākie bijuši Maltas un Tiskādu vidusskolas, Audriņu un Dekšāres astoņgadīgās skolas pionieri. Viņi būs pirmie pasažieri, kas brauks ar pionieru vilcienu, kurš maijā atstās Rīgas Vagonu rūpnīcas cehus. Tā par šo pasākumu rakstīja 1972. gada Liepājas laikrakstā „Komunists”. Turpinām skatīt 40-50 gadus senu vēsturi saistībā ar Dekšāres skolas audzēkņiem.

Un noslēgumā pārlapoju kādu senāku mācību grāmatu, kas reiz ir kalpojusi kādam Dekšāru skolas bērnam.