„Jums, amatieriem, atgādinu veco patiesību: paturat vienmēr acīs fotogrāfijas mērķi – mākslas izteiksmi fotogrāfijā! Tā jūs nepaliksat tikai „knipsētāji”, bet izveidosaties par darbīgiem fotogrāfijas mācekļiem,” Latvijas fotomākslas pamatlicējs Mārtiņš Buclers raksta 1925. gadā izdotajā grāmatā par šī aroda apguvi.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā šķirstām pirmos iespiestos rakstus latviešu valodā par fotogrāfiju, aplūkojam greznos fonus no senajiem fotosaloniem. Pētām leģendārā aparāta „Minox” rasējumus, un iepazīstam unikālos Strenču fotodarbnīcas stikla plašu negatīvus.

"Nevajag būt augsti mācītam, lai varētu  izgatavot fotogrāfijas. Tās izgatavo  ir pat mazi skolas puikas, bet vajaga mācīties saprast dabas likumus, vajaga čakli izlietot ausis dzirdēšanai, acis redzēšanai un prātu visu lietu cēloņu pētīšanai, tad arī fotogrāfija mums vairs nebūs fotogrāfa  zīmējums, bet veiklis dabas spēku izlietojams produkts," turpina Mārtiņš Buclers.

Viņa  atziņas un mācības par fotografēšanu arī skatām Latvijas  Fotogrāfijas muzejā.

Kopā ar Latvijas fotogrāfijas muzeja krājuma glabātāju Janu Čauri kāpjam pa senās mājas kāpnēm uz ekspozīcijas zāli, kur Jana rāda  muzeja lielgabarīta ūnikumus – senas  dekorācijas, kas savulaik, kad fotogrāfēšana vēl bija jauna un smalka tehnoloģija un tika piekopta tik salonos, kalpoja noskaņas radīšanai, uzņemot foto attēlus.

Nākamajam Latvijas fotogrāfijas muzeja dārgumam ne barokāli grezni, ne mākslinieciski uzzīmētu dabas skatu foni nav vajadzīgi. Te redzam lēcienu, kā pāris desmitu gadu laikā no lielajiem salonu fotoaparātiem mūsu inženieri nonāk pie slavenā izgudrojuma mini fotokameras "Minox", ko 20. gadsimta 30. gados ražo VEF.

"Minox" aparāts, ar kuru ekspozīciju zālē iepazīstina krājuma glabātāja Jana Čaur, ir tikai ievads stāstam par rūpīgo VEF inženieru un dizaineru darbu, kas atklājas, redzot fotokameras rasējumus. Te arī ieraugām, kā šādā nelielā priekšmetā iezīmējas nacionālā identitāte Latvijai ļoti sarežģītos laikos.

Kā zināms, 1942. gadā "Minox" ražošanu pārtrauca, jo rūpnīcas VEF ražošanas iekārtas aizveda uz Vāciju, un pēc Otrā pasaules kara fotoaparāti ar šo nosaukumu jau tika ražoti ar uzrakstu "izgatavots Vācijā". Bet Veclāras pilsētā, kur vēl joprojām atrodas "Minox" ražotne, iela tas tuvumā nodēvēta Valtera Capa vārdā.

Vēl kopā ar Janu Čauri iepazīstam nākamo muzeja krājuma vērtību - pirmo preses izdevumu latviešu valodā, kas veltīts  fotogrāfijas arodam.

Fotogrāfs Dāvis Spunde ļoti ražīgi  fotomirkļos ir fiksējis Strenču un pilsētas apkaimes notikumus un ļaudis. 13 tūkstoši stikla plašu negatīvu ir nodoti glabāšanā Fotogrāfijas muzejā. Fotoplatēs redzamos cilvēkus un vietas palīdzēja atšifrēt Strenču novadpētniece Baiba Leite. Pagājušā gadā šī unikālā kolekcija, kurā teju trīs desmitgadēs ir dokumentēti vienas apkaimes cilvēki un notikumi, tika iekļauta UNESCO pasaules atmiņas Latvijas  nacionālajā reģistrā. Šobrīd ir digitalizētas aptuveni deviņi tūkstoši šo fotogrāfiju un lielu daļu ikviens var aplūkot Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.