Gaigalavā Gunāra Igauņa senlaiku mūzikas instrumentu muzejā un šmakovkas muzejā klausāmies ermoņikas un akordeonu, uzzinām, kā skan trubafons un apaļā cītara un, protams, būs stāsti, kā šie mūzikas instrumenti te nonākuši. Blakus telpā aplūkojam dažādus pašdarinātā stiprā dzēriena aparātus – piena kannu, cūku sili un atkritumu tvertni ieskatot.

Muzikantu Gunāru Igauni no Gaigalavas sen zina tie, kas saistīti ar tautas mūzikas instrumentiem. Viņš tos remontē, darina un kolekcionē. Plašākai publikai zināms kļuva, kad kopā ar sievu un meitām piedalījās televīzijas šovā „Dziedošās ģimenes”. Jau vairākus gadus  Gaigalavā interesenti var aplūkot viņa savāktos mūzikas instrumentus.

Līdzas skanīgai kolekcijai blakus telpā ir apskatāma otra – jaunāka Gunāra Igauņa kolekcija – Šmakovkas muzejs. Ekskursija pa vietām, kur tīkamas skaņas ausīm un uguns dzira prāta dullumam.

Cūku barojamā sile, mutes bļoda, metāla atkritumu kaste, piena kannas…   te var tikai pabrīnīties par cilvēka izdomu, lai savulaik izveidotu vajadzīgos  traukus  šī dzēriena tapināšanai.

„Varu palielīties, ka esmu viens no nedaudzajiem, kuram ir oficiāla atļauja šo dzērienu darināt,” stāsta Gunārs Igaunis un  pie sienas arī greznojas   uzraksts, ka šmakovkas tecināšana te ir iekļauta  „Latgales kulinārā mantojuma” sarakstā.
Ja reiz Konjakas reģions var lepoties ar izcilāko brendiju un  īpašumtiesībām uz šī dzēriena nosaukumu, tad kāpēc gan lai Latgale nebūtu Latvijas "Šampaņa" vai "Konjaka" jeb Šmakovkas reģions.
 
Iepazinies ar šmakovkas darīšanas smalkumiem un traukiem, cilvēks var pievērsties skaņu mākslai un ielūkoties mūzikas instrumentu kolekcijā, kurā Gunārs Igaunis vāc tos, kas spēlēti Latvijas teritorijā pēdējos 150 gadus.