Operdziedātājs Mariss Vētra ir teicis: „Rakstītu vārdu vieglāk izprast nekā rakstītu mūziku. Mūzikas doma ir jāsajūt. Raksts domu izsaka.”

Šoreiz dodamies ekskursijā uz Ogres novadu, kur raugām gan mūzikas domas nesējus, gan īpašu krātuvi ar mūziku un rakstītu vārdu. Cimboles, cītaras,  mandolīnas, kokles, ermoņikas – tās lūkojam Krapes pagasta „Skaņu mājā”,  bet  Lauberes bibliotēkas „Grāmatu klētī” apskatām trimdas latviešu literatūras kolekciju un skaņuplates, ko arī izdevuši ārzemju latvieši pagājušā gadsimta 60.-80.gados.

"Skaņu māja" Krapē

Bieži vien krustvārdu mīklās ir jautājums – latviešu tautas  mūzikas instruments. Pareizā atbilde – kokle. Jā, viss ir pareizi, taču kokli varētu dēvēt par senāko mūsu tautas mūzikas instrumentu,  jaunāku laiku un ar tādiem nelatviskiem vārdiem ir cītaras, cimboles, tāpat tautā ir iegājušas vijoles un ermoņikas. Šie instrumenti  kopš pagājušā rudens ir gan aplūkojami, gan dzirdami „Skaņu mājā” – Ogres novada Krapes pagasta tautas mūzikas instrumentu muzejā. Tās veidotāji Sandra Lipska un Ilmārs Pumpurs gan stāsta par šīm  skaņu uzpariktēm, gan gatavo tās paši, kā arī rīko muzicēšanas saietus un māca cilvēkus šos mūzikas instrumentus spēlēt. Ilmārs Pumpurs iepazīstina ar dažiem  eksponātiem „Skaņu mājā”.  Sākam ar  cimboli – kokļu laikabiedru Latvijas mūzikas kultūrā, tādu kā  trapecveidīgu kokli.

Starp citu, ”Skaņu māja” arī piedāvā bez maksas internetā lejupielādēt pašmācības grāmatas kur katrs pats var apgūt kāda minētā instrumenta spēli, to meklējiet vietnē muzikanti.lv.

"Grāmatu klēts" Lauberē

Citāda mūzika skan Lauberes pagasta bibliotēkā, trimdas latviešu literatūras kolekcijā “Grāmatu klēts”. Te skan  gan  „Čikāgas piecīšu” , gan Ilmāra Dzeņa un arī Kanādas „Daugavas vanagu” vīru kora dziesmas, kas iekļauta platē, kura veltīta Latvijas republikas dibināšanas  60. gadadienai. Bet, protams, galvenais grāmatu klēts krājums ir  grāmatas – teju pieci tūkstoši vienību, kas atspoguļo klaida latviešu literatūru, kas izdotas Vācijā bēgļu nometnēs, sākot no 1945. gada līdz pagājuša gadsimta beigām. Gan Mārtiņa Zīverta lugas plānos brošētos vākos, gan Linarda Tauna, Teodora Zeltiņa, Anšlava Eglīša, Irmas Grebzdes, Aīdas Niedras un vēl un vēl vairāku  latviešu autoru darbi. Šis krājums veidots no ASV dzīvojošā latvieša Viļa Miķelsona sūtījumiem.  Par to stāsta bibliotēkas  vadītāja Maiga Livčāne

Vilis Miķelsons ir bijis Latviešu preses biedrības ilggadīgs priekšsēdis, aktīvi darbojies organizācijā „Daugavas Vanagi”, Kalamazū Latviešu biedrībā un vairākās citās latviešu organizācijās, savulaik uz Latviju viņš nosūtījis ap 45 tūkstoši grāmatu.

Maigas Livčānes kolēģe Alma Rozentāle savukārt aizved pie viņas  iemīļotā eksponāta – tas skanu plašu atskaņotājs uz līdzas tam plašu klājums, ko trimdas latviešu izdevuši pagājušā  gadsimta otrajā  pusē.