Operdziedātājs Mariss Vētra ir teicis: „Rakstītu vārdu vieglāk izprast nekā rakstītu mūziku. Mūzikas doma ir jāsajūt. Raksts domu izsaka.”
Šoreiz dodamies ekskursijā uz Ogres novadu, kur raugām gan mūzikas domas nesējus, gan īpašu krātuvi ar mūziku un rakstītu vārdu. Cimboles, cītaras, mandolīnas, kokles, ermoņikas – tās lūkojam Krapes pagasta „Skaņu mājā”, bet Lauberes bibliotēkas „Grāmatu klētī” apskatām trimdas latviešu literatūras kolekciju un skaņuplates, ko arī izdevuši ārzemju latvieši pagājušā gadsimta 60.-80.gados.
"Skaņu māja" Krapē
Bieži vien krustvārdu mīklās ir jautājums – latviešu tautas mūzikas instruments. Pareizā atbilde – kokle. Jā, viss ir pareizi, taču kokli varētu dēvēt par senāko mūsu tautas mūzikas instrumentu, jaunāku laiku un ar tādiem nelatviskiem vārdiem ir cītaras, cimboles, tāpat tautā ir iegājušas vijoles un ermoņikas. Šie instrumenti kopš pagājušā rudens ir gan aplūkojami, gan dzirdami „Skaņu mājā” – Ogres novada Krapes pagasta tautas mūzikas instrumentu muzejā. Tās veidotāji Sandra Lipska un Ilmārs Pumpurs gan stāsta par šīm skaņu uzpariktēm, gan gatavo tās paši, kā arī rīko muzicēšanas saietus un māca cilvēkus šos mūzikas instrumentus spēlēt. Ilmārs Pumpurs iepazīstina ar dažiem eksponātiem „Skaņu mājā”. Sākam ar cimboli – kokļu laikabiedru Latvijas mūzikas kultūrā, tādu kā trapecveidīgu kokli.
Starp citu, ”Skaņu māja” arī piedāvā bez maksas internetā lejupielādēt pašmācības grāmatas kur katrs pats var apgūt kāda minētā instrumenta spēli, to meklējiet vietnē muzikanti.lv.
"Grāmatu klēts" Lauberē
Citāda mūzika skan Lauberes pagasta bibliotēkā, trimdas latviešu literatūras kolekcijā “Grāmatu klēts”. Te skan gan „Čikāgas piecīšu” , gan Ilmāra Dzeņa un arī Kanādas „Daugavas vanagu” vīru kora dziesmas, kas iekļauta platē, kura veltīta Latvijas republikas dibināšanas 60. gadadienai. Bet, protams, galvenais grāmatu klēts krājums ir grāmatas – teju pieci tūkstoši vienību, kas atspoguļo klaida latviešu literatūru, kas izdotas Vācijā bēgļu nometnēs, sākot no 1945. gada līdz pagājuša gadsimta beigām. Gan Mārtiņa Zīverta lugas plānos brošētos vākos, gan Linarda Tauna, Teodora Zeltiņa, Anšlava Eglīša, Irmas Grebzdes, Aīdas Niedras un vēl un vēl vairāku latviešu autoru darbi. Šis krājums veidots no ASV dzīvojošā latvieša Viļa Miķelsona sūtījumiem. Par to stāsta bibliotēkas vadītāja Maiga Livčāne
Vilis Miķelsons ir bijis Latviešu preses biedrības ilggadīgs priekšsēdis, aktīvi darbojies organizācijā „Daugavas Vanagi”, Kalamazū Latviešu biedrībā un vairākās citās latviešu organizācijās, savulaik uz Latviju viņš nosūtījis ap 45 tūkstoši grāmatu.
Maigas Livčānes kolēģe Alma Rozentāle savukārt aizved pie viņas iemīļotā eksponāta – tas skanu plašu atskaņotājs uz līdzas tam plašu klājums, ko trimdas latviešu izdevuši pagājušā gadsimta otrajā pusē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X