No laukakmeņiem pirmajā stāvā un sarkaniem ķieģeļiem otrajā, ar baltiem sīkrūšu logiem – vienā no Piebalgas puses pakalniem uztupusi šāda vienkārša un pamatīga ēka - viena no retajām skolām, kas šajā pusē saglabājusies kopš 19. gadsimta beigām.

Komponista Emīla Dārziņa kristības notikušas vienlaikus ar Jāņaskolas ēkas otrā stāva iesvētīšanu, jo šajā skolā pirmais skolotājs bija komponista tēvs Andžs Dārziņš. Turpinot vētīt ierakstus, kas tapuši pirms ārkārtas situācijas ieviešanas, raidījums Vietu lietas Latvijā viesojas Jaunpiebalgas „Jāņaskolā", kur iekārots muzejs gan Emīlam Dārziņam, gan ekspozīcija skolas bijušajam audzēknim - dzejniekam Jānim Sudrabkalnam. Tur klausāmies Sudrabkalna dzeju, lūkojam piemiņas lietas, kas reiz piederējušas Emīlam Dārziņam, un muzejā skan arī „Melanholiskais valsis".

Jāņaskolu atklāja 1871. gadā, kā vienu no četrām tolaik Jaunpiebalgā ierīkotajām pagastskolām, un šeit par tās pirmo skolotāju strādāja komponista Emīla Dārziņa tēvs Andžs Dārziņš, kurš skolu vadīja 25 gadus. Komponista Emīla Dārziņa kristības notikušas vienlaikus ar Jāņaskolas ēkas otrā stāva iesvētīšanu, ko uzbūvēja 1875. gadā. Šajā ēkā ir iemūžināti trīs stāsti – par komponista Dārziņa dzīvi un daiļradi, ir ekspozīcija, veltīta bijušajam skolas audzēknim – dzejniekam Jānim Sudrabkalnam, un arī ekspozīcija, ka liecina par skolas laikiem, te ir aplūkojama. Tā kā pagājušā gada septembrī skolas gadu ekspozīciju jau atspoguļojām šajā raidījumā, šoreiz kopā ar Jāņaskolas muzeja vadītāju Āriju Ozolu izstaigājam dzejnieka un komponista pieturvietas šajā namā.