Tukuma pusē viesojamies Džūkstes pasaku muzejā, kur pasaku vācēja A. Lerha-Puškaiša rokraksta oriģināls ir saglabājies 1889. gadā liktā grīdas dēlī. Tukuma vēstures ekspozīcijā uzzinām stāstus par te savulaik ražoto miežu kafiju un mantām, kas piederējušas tukumniekiem. Kempingā „Sveikuļi” aplūkojam ziemas sporta inventāra kolekciju - 20.gs sākumā ražotas slēpes un pētām slēpju nūju evolūciju no senatnes līdz mūsdienām.

Dēlis ar pasaku meistara rokrakstu

“Puškaitis savu laiku ziedoja saviem skolēniem, viņš viņiem bija kā tēvs. (..) Puškaitis nevienu bērnu nesodīja, viņam bija liels dārzs, pavasarī, vasarā, rudenī un arī ziemā bija, ko darīt, ja kāds neklausīja, skolotājs katram iedalīja savu kocinu, ja tu neklausi, lūdzu, ej ārā dārzā un strādā,” stāsta Dita Silava.

Ābeļu dārzs krietni mazākā apjomā vēl ir saglabājies, bet personīgo lietu no dižā pasaku vācēja, folklorista, skolotāja Anša Lerha-Puškaiša nav daudz un Džūkstes pasaku muzeja vadītāja Dita Silava ar lepnumu rāda grīdas dēli, kur redzams Lerha-Puškaiša rokraksts. Dēlis atrasts Puškaiša kabinetā ēkas restaurācijas laikā 2011. gadā. Silava uzskata, ka minētais dēlis ir muzeja lielākā vērtība, jo beidzot pasaku vācēja muzejā glabājas oriģinālais Puškaiša rokraksts

Tieši šogad Pasaku muzejā gan lieliem gan maziem notiks īpaši pasākumi, kas veltīti Anša Lerha-Puškaiša 160. gadskārtai, bet arī ikdienā te apmeklētāji var aplūkot teju 140 gadus senu krāsni, gan arī Puškaišu ģimenes goda istabu, palasīties folklorista vāktos ticējumus, tautas dziesmas, mīklas un parunas, mazie var paspēlēties muzeja leļļu teātrī – Lancenieku skolā Džūkstes pagastā.

Slēpju kolekcija “Sveikuļos”

Pāris kilometru no Tukuma, atpūtas kompleksā „Sveikuļi” var ne tikai ziemas laikā izslēpoties, bet arī aplūkot ziemas sporta inventāra un kompasu kolekciju. Latvijas Radio interešu objekts šoreiz ir slēpju krājums, par kuru aizrautīgi stāsta „Sveikuļu” saimnieks Zigfrīds Freimanis. Senākas viņa kolekcijā ir smagnējas nekrāsotas koka luģes, kas, iespējams, savulaik slīdējušas pa Alpiem.

Kolekcijā ir arī slēpes no vienīgās slēpju fabrikas, kas kādreiz darbojusies Latvijā – no Rīgas “Dinamo” slēpju fabrikas. Zigfrīds Freimanis aicina atsaukties cilvēkus, kam ir informācija par fabriku, kur pagājušā gadsimta 50. - 60. gados tika ražotas „Dinamo” slēpes. Citiem interesentiem Zigfrīds izrādīs ne tikai slēpes, bet arī slēpju zābakus no dažādiem gadiem un pastāstīs īso kursu slēpju nūju vēsturē.

Tukumnieku lietas Tukuma pilsētas vēstures muzejā

Tālāk dodamies uz Tukuma pilsētas vēstures muzeju, kas atrodas Livonijas ordeņa pils tornī, tas ir, šīs pilsētas vecākajā ēkā. Zāles un eksponātu uzraudze Linda Lūse iepazīstina ar ekspozīciju „Savējo stāsti, ne svešo”, kur caur tukumniekiem piederošām lietām var izdzīvot pagājušā gadsimta notikumus. Ekspozīcijā var aplūkot 40-50 gadus senas kafijas dzēriena paciņas – kafija „Tukums”, „Ļvovas kafija”, „ Miežu iecienītā” - vēsta uzraksti uz papīra kastītēm. Izrādās kafija Tukumā ir ražota kopš 1890. gada Zēberga fabrikā. Mainījās laiki un varas, bet kafiju jeb kafijas dzērienus Tukumā turpināja ražot.

Tukumnieki var ari lepoties arī ar izcilu keramiku un zināmākais no māla darinājumu meistariem ir Jānis Krievs, kas te darbojās līdz Otrajam pasaules karam, bet viņa trauku darināšanas tradīcija pārmantoja Tukuma keramikas cehs padomju gados.

Tāpat interesi piesaista arī nonēsāta mugursoma un uz tās uztupināts mazs plīša rotaļu lācītis ar dzeltenām tamborētām bikšelēm un cepuri. Šī rotaļlieta tika nosūtīta uz ieslodzījuma vietu Leonhardam Stangam, kurš gādāja granātu, lai Rīgā viņa domu biedri varētu veikt atentātu pret toreizējo Padomju Latvijas valdības vadītāju Vili Lāci. Atentāts izgāzās un Stangam piesprieda 25 gadus labošanas darbu nometnē. Mammas darinātais lācītis kopā ar tā īpašnieku ir izdzīvojis visus ieslodzījuma gadus un atgriezies Tukumā.