Kopā ar Krāslavas Svētā Ludviga  draudzes prāvestu Eduardu Voroņecki šķirstam 18 gadsimtā izdotu grāmatu, kur detalizētā un skaistā ilustrācijā ir uzzīmēts altāra galds ar svečturiem un ar 29 skaitļiem ir norādīts kādā secībā priesterim  dievkalpojuma laikā ir jāšūpo vīraka trauks. Šis ir tikai viens no senajiem izdevumiem, kas nejauši tika atrasti dievnama telpās.

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcā šķirstām un lasām nejauši atrastas 18. gadsimta misāles jeb katoļu dievkalpojumu liturģiskos tekstus, uzzinām, kāda ir šo grāmatu kultūrvēsturiskā vērtība, kā arī pētām šīs katoļu draudzes vēsturi un skatām, kas 18. gadsimta latgaliešu valodā rakstīts Krāslavas Svētas Trijādības brālības dalībnieku reģistrācijas grāmatā.

Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca ir viens no nozīmīgākajiem sakrālās arhitektūras paraugiem Latvijā. Un par šo  skaisto  dievnamu, kā arī par  pašas Krāslavas pilsētas uzplaukumu sendienās ir jāpateicas grāfu Plāteru dzimtai, kuri 18. gadsimta otrajā pusē šeit nolemj celt minēto baznīcu, arī ierīko tirgus laukumu, parku un bibliotēku. Plāteri ir vācu izcelsmes muižkungi, kuri laikā gaitā „pārpoļojās” un kuri padarīja Krāslavu par tā laika kultūras centru. Līdzās baznīcai tika atvērts arī garīgais  seminārs, kas darbojās no 18. gadsimta vidus līdz  19. gadsimta vidum, un pirms pāris gadiem priesteris Eduards Voroņeckis uzgāja 18. gadsimtā iespiestas misāles. Tie ir katoļu dievkalpojumu teksti un arī grāmatas, ko mācību laikā izmantoja semināristi.

Kopā ar Eduardu Voroņecki un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektori Dzintru Bukeviču kāpjam otrajā stāvā, kur līdzās ērģeļu luktai nelielā telpā tika uzieti senie drukātie dārgumi.

Šīs grāmatas arī ar laiku tiks izliktas plašākai apskatei turpat Krāslavā – baznīcā vai muzejā. Ieskatam mākslas zinātnieces, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mākslas eksperte Rūtas Kaminskas vērtējums par minētajiem 18. gs. sējumiem.

Nākamā pietura ir Krāslavas mākslas un vēstures muzeja krātuve, kur turpinām lūkot  baznīcai piederīgus priekšmetus. Te veros lielā, biezā izdevumā, kur uz nodzeltējušām lapām ar tinti rakstīts 1759. Tālāk seko saraksts ar poļu uzvārdiem, bet pirmajā lappusē ir raksts latgaliski, par to stāsta  muzeja  galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska.