Mazas nozīmītes lielais stāsts Valmieras vēsturē

Piemiņas zīme kā šaursliežu dzelzceļa sākuma lieciniece Valmierā. Valmierieša, gleznotāja Teodora Ūdera ieraksts kāda vācbaltu viesu grāmatā un senāki pilsētas vēstures liecinieki - izgreznots spēles kauliņš, gludināmais stikls un 17. gadsimta šāviņi, to visu skatām Valmieras muzejā.

Laikā, kas tapa šis ieraksts, ekpresizstāde bija veltīta Valmieras šaursliežu dzelzceļa vēsturei un izstādes veidotāja muzeja vadošā pētniece Liene Rokpelne rāda uz diviem eksponātiem – mazu nozīmīti eiromonētas izmērā  un pamatīgu sliedes gabalu, uz kura redzam gada skaitlis 1878.

Par dzelzceļa līniju, kas te darbojās līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem,  izstādē varēja izlasīt gan informāciju, gan aplūkot melnbaltās fotogrāfijas, kurās fiksētas dzelzceļnieku ikdiena, bet Leinei ir īpašs stāsts par vācbaltiešu dzimtu no Valmieras un par  minēto piemiņas zīmi, kuru toreiz, 1910. gadā,  piešķīra šīs līnijas cēlējiem un dibinātājiem.

Vēl Liene Rokpelne stāsta par gleznotāju Teodoru Ūderu, vienu no mūsu glezniecības klasiķiem, kurš tiek dēvēts par savrupu gleznotāju. Zināms ar saviem ogles zīmējumiem, kuros attēlota zemnieku un zvejnieku ikdiena, kā arī mītiskā pasaule. Sarunai pievienojas muzeja vēsturnieks un Lienes kolēģis un dzīvesbiedrs Alberts Rokpelnis, un stāsts turpinās par gleznotāja saistību ar raidījumā iepriekš minēto Gersdorfu dzimtu.

Tā kā saruna tālāk virzās par Teodoru Ūderu, Liene un Alberts Rokpelņi vedina uz muzeja gleznu krātuvi, kur līdzas citiem ar Valmieras pusi saistītiem vizuālās mākslas meistaru darbiem, glabājas ar Ūdera gleznas.

Nākamais stāsts ir par Valmieras senāku vēsturi, Hanzas  savienības laiku un Valmieru, kā arī par to, kādus priekšmetus tolaik te gatavoja amatnieki.