Veidojot raidījumu Latvijas Pērles pārliecinājos, ka ikvienā pagastā un pilsētā ir vismaz viens pagātnes mantojuma objekts, par kuru vietējie muzeju, kungu māju, baznīcu darbinieki, bibliotekāri un vēsturnieki var pastāstīt vairāk ko interesantu un neparastu. Akcentējot un izceļot konkrētas vietas vairākus objektus vai lietas, aplūkošu tās tuvplānā.

Pāvilostas novada Ziemupē šādas lietas ir vairākas: nelielas, vienkāršas baznīcas barokālais altāris, kas darināts 1684. gadā, līnijkuģa “Maskava” vraks jūras dzelmē, kas te nogrima 1758. gada oktobrī un krastā uzstādītā piemiņas zīme bojā gājušajiem jūrniekiem, kā arī zobenzivs mulāža no varena eksemplāra, ko te izskaloja pirms 12 gadiem un Ziemupes bibliotekāra dienasgrāmata no 20. gadsimta 30. gadiem.

Informāciju par kultūru, vēsturi, floru un faunu Ziemupes ciemā var iegūt tautas namā, vienkāršā ēkā – pagājušā gadsimta 30. gados pārbūvētā muižas magazīnas klētī. Te saimnieko nama vadītāja Daina Vītola.

“Ir saglabājusies ziemupnieka Andreja Zēberga dienasgrāmata, kur viņš ir rakstījis, ka 1930. gadā viņš pieņemts darbā par Ziemupes bibliotekāru, kad nodibināta bibliotēka. Viņam bijis darbalaiks svētdienās no plkst. 9 līdz 11, alga par šo darbu četri lati mēnesī. Pateicoties vienai dienasgrāmatai mēs zinām, kad viss ir sācies,” stāsta Daina Vītola.

Ziemupes izglītības biedrības nams “Centība” būvēts, aicinot vietējos piedalīties talkās.

“Dienasgrāmatā bija rakstīts, ka valde [biedrības] ar pagastu strīdas, vai ir labi, ka talkā dod alu. Vai kultūra un centieni uz gaišāku nākotni iet kopā ar alus dzeršanu. Realitāte uzvarēja - ja nebūs alus, nebūs neviena talcinieka!” atklāj Daina Vītola.

Kādreiz Ziemupē spēlēts teātris, braukuši arī uz dziesmu svētkiem, turklāt, ja bijis uz skatuves vajadzīgs koks, bieži tas bijis īsts koks. Ja ir bijis vajadzīgs sviests, tas bijis īsts. “Trīnes grēkos” esot īsts sviests kam tur matos smērēts, bilst Daina Vītola.

Kad Tautas nams tika celts, Ziemupē bija maz kokmateriālu un grīdu toreiz ielika no jūras malā izskalotiem dēļiem, kuri vēl pirms remonta pagājušā gadsimta 90. gados bija ļoti labā stāvoklī. Koku trūkums arī te ir veidojis vietējo biotopu.

“Agrāk jūrmala Ziemupē bijusi neapstādīta, tad ar likumu likts stādīt kokus, tad daži zemnieki, kuri ietiepās un teica, ka viņiem piejūras pļavas ir vajadzīgas savās saimniecībās, tagad tajās vietās ir saglabājies biotops "pelēkās pļavas", ko sargā ar Latvijas likumdošanu, gan Eiropas regulām," tā Daina Vītola.